Tikai aptuveni 5% plūdu skarto sējumu ir apdrošināti, tāpēc saimniecībām jācer uz valsts kompensācijām. Arī Guntars Bartkevičs, kura sējumos Krievijas pierobežā lietus noslīcinājis vairāk nekā miljonu eiro, savus laukus neapdrošina pret lietu, jo netiek kompensēta izpostīta labība, kas jau sasniegusi kulšanas stadiju. Tā teikt, paši vainīgi, ja nenovācāt, kamēr nelija
Ļoti stiprs un skaistas ūsas. Edvīns ir ziemas kviešu šķirne, kas radīta Stendes graudaugu selekcijas institūtā un ir piemērota Latvijas klimatam. Iztur spēcīgu vēju un lietu, taču ne šoreiz. Arī stumbra stiprināšanas preparāts, ko izsmidzina divreiz gadā, nelīdzēja. «Jā, pat Edvīns ir gandrīz slīpi,» uz kviešu lauku rāda Guntars Bartkevičs, kurš kūrē divas zemnieku saimniecības – Riekstiņus un Amatniekus. Tajās 2700 hektāru aramzemes plešas gar Krievijas robežu Baltinavas un Kārsavas novadā. Plūdi tos skāruši dramatiski.
Ārkārtas situācija izsludināta 29 novados līdz pat novembra beigām. Visi zaudējumi vēl nav aplēsti, jo pieteikšanās tiem turpināsies līdz 2. oktobrim. Plūdu skartajos reģionos nenovākti paliek vairāk nekā
100 000 hektāru graudaugu un dārzeņu.
Iesēt nav iespējams
Kad izbraucam ar Guntaru pa Riekstiņu laukiem, gaisā vēdī puvuma smārds un purva dzestrums. Labība ir pelēka, veldrē. Tikai bioloģiski audzētās auzas sēklai izskatās labi. Stīvi stāv. Kā tā? «No tām neprasa to, ko no konvencionālajiem kviešiem – lielāku ražu. Tādēļ kviešus baro, stiprina stumbru, to vārpas ir lielas un smagas. Lietum un vējam vieglāk tās dabūt gar zemi,» skaidro Bartkevičs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.