LVĢMC: Plūdu prognozēšanas sistēma Daugavas baseina upēs ir novecojusi

Stipro lietusgāžu ūdeņi pārpludinājuši ceļu Baltinavas novadā.
Print Friendly, PDF & Email

Darbs pie Daugavas modeļa pilnveidošanas tikšot sākts šā gada beigās

Plūdu prognozēšanas sistēmas daļa, kas attiecas uz Daugavas baseina upēm, ir novecojusi, jo izstrādāta pirms desmit gadiem. Līdz ar to potenciālos plūdus Jēkabpilī, Pļaviņās, Ogrē un Rīgā tā prognozēt nespēj, laikrakstam “Latvijas Avīze” atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Pirms pusgada par Eiropas naudu izveidotā agrā plūdu brīdināšanas sistēma spēj prognozēt plūdus Lielupes, Ventas un Gaujas, ieskaitot Salacu, upju baseinos, bet ne Latvijas austrumos, kur ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem satek Daugavā, stāsta Krūmiņa. Jaunās plūdu brīdināšanas sistēmas par Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem esot izstrādātas pavisam citā līmenī, iekļaujot gan vispārējo risku novērtējumu, gan nepārtrauktu modelēšanu, kāds ūdens līmenis gaidāms tuvāko divu nedēļu laikā.

Turpretim Daugavas baseina plūdu risku sistēmas izveide tika sākta kā pirmā, taču tas notika aptuveni pirms desmit gadiem. “Tobrīd tehnoloģijas un modelēšana nebija vēl tik attīstīta, tāpēc šai sistēmai izveidota tikai viena daļa, proti, situācijas novērtējums, bet nav piesaistīta operatīvā prognozēšana,” laikrakstam skaidro Krūmiņa.

Darbs pie Daugavas modeļa pilnveidošanas tikšot sākts šā gada beigās. Plānots arī uzlabot laika apstākļu brīdināšanas sistēmu, lai gan iedzīvotāji, gan pašvaldības zinātu, ko nozīmē brīdinājums “stiprs lietus” un ko – “ļoti stiprs lietus”, ziņo LETA.

Krūmiņa “Latvijas Avīzei” apstiprina – ja Daugavas modelis būtu tikpat moderns kā pārējām upēm, tad postošos plūdus Latgales pusē varētu prognozēt. Piemēram, agrā plūdu brīdināšanas sistēma jau laikus esot informējusi par iespējamo ūdens līmeņa paaugstināšanos Alūksnes apkārtnē, kas ietilpst Gaujas upju baseinā.

Atbildot uz pārmetumiem, ka iedzīvotāji nav sadzirdējuši pietiekami pārliecinošu brīdinājumu par plūdu iespējamību, Krūmiņa atgādina, ka dienu iepriekš LVĢMC brīdināja par ļoti stipriem lietiem, kas gaidāmi Latvijas austrumu rajonos, kad nokrišņu daudzums pārsniegs 50 milimetrus. “Tika dots augstākais iespējamais brīdinājums, proti, ļoti stipra lietus brīdinājums. Šāds brīdinājums tiek dots samērā reti,” uzsver meteoroloģe.

Kā ziņots, pagājušās nedēļas otrajā pusē Latgale piedzīvoja ļoti stipras lietavas. Tās beidzās 24.augusta vakarā, kad nokrišņu daudzums LVĢMC Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās bija sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tika minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, iespējams, bijis vēl lielāks.

Lietavu rezultātā cieta vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi. Ņemot vērā minēto, valdība 29.augustā 27 novados – Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales – izsludināja ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ārkārtas stāvoklis ilgs līdz 30.novembrim.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu