Makrons: Polija nostājas pret Eiropas interesēm • IR.lv

Makrons: Polija nostājas pret Eiropas interesēm

51
Francijas prezidents Emanuels Makrons. Foto: AFP/LETA

Makrons mēģina panākt izmaiņas ES direktīvas noteikumus, kas ļauj Austrumeiropas dalībvalstu uzņēmējiem izvairīties no augstākiem sociāliem maksājumiem par pārsūtītajiem darbiniekiem

Francijas prezidents Emanuēls Makrons piektdien nosodīja Polijas konservatīvo valdību par nostāšanos pret Eiropas interesēm un brīdināja Varšavu, ka tā riskē nākotnē nonākt bloka nomalē, ziņo LETA/AFP.

“Šodien Polija nav valsts, kas var rādīt ceļu Eiropai, tā ir valsts, kas izlēmusi daudzās jomās nostāties pret Eiropas interesēm,” preses konferencē Bulgārijas pilsētā Varnā pavēstīja Makrons. “Valsts nostāda sevi Eiropas nākotnes vēstures nomalē.”

Polijas premjerministre Beata Šidlo ceturtdien pavēstīja, ka Polija paliks pie savas nostājas Eiropas Savienības (ES) pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā, kuras pārskatīšanu pieprasa Makrons. “Mēs aizstāvēsim savu nostāju līdz galam, jo tā ir nostāja, kas ir Polijas darbinieku interesēs,” Šidlo sacīja reportieriem Varšavā.

Makrons mēģina panākt, lai Austrumeiropas dalībvalstis piekristu šīs direktīvas normu pārskatīšanai. Šī ES direktīva pašlaik ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.

Makrons ir uzstājis, ka šī direktīva noved pie negodīgas konkurences Francijas darba tirgū par sliktu Francijas darbiniekiem. Makrons ceturtdien pat paziņoja, ka ES draud izjukšana, ja tā nepārskatīs pretrunīgi vērtētās direktīvas normas.

Polija ir valsts, kas gūst vislielāko labumu no pārsūtīto darbinieku direktīvas un grib saglabāt nemainīgas tās pašreizējās normas. Tiek lēsts, ka apmēram 500 000 Polijas pilsoņu ir nodarbināti Polijas uzņēmumos citās ES valstīs.

Austrija un Francija ir starp ES valstīm, kur strādā visvairāk pārsūtīto pagaidu darbinieku. Parīze ar Vīnes un Berlīnes atbalstu vēlas pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, uz pusi samazinot Eiropas Komisijas (EK) ieteikto termiņu.

Francija prasa arī aktīvāk cīnīties pret mēģinājumiem direktīvas normas izmantot krāpšanas nolūkos. Saskaņā ar šīm normām Francijā 2015.gadā bija nodarbināti 286 000 cilvēku.

Cenšoties iegūt atbalstu savam reformu plānam, Makrons trešdien devās braucienā pa Centrālās un Austrumeiropas valstīm, apmeklējot Austriju, Rumāniju un Bulgāriju.

Tā dēvētā pārsūtīto darbinieku direktīva izpelnījusies ES bagātāko dalībvalstu, tai skaitā Francijas, kritiku, kuras apgalvo, ka tā rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas. Šis jautājums kļuvis par politisku strīda ābolu starp relatīvi bagātākajām Rietumvalstīm un Austrumeiropu, no kurienes pamatā nāk pārsūtītie pagaidu darbinieki.

Austrumeiropas valstu valdības uzskata, ka Makrona ierosinājumi ir pārāk radikāli un mazina relatīvi nabadzīgāko valstu uzņēmumu konkurētspēju.

Taču, šķiet, Parīzei izdevies panākt lūzumu trešdien Zalcburgā notikušajās sarunās ar Slovākijas un Čehijas līderiem. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico atzinis, ka risinājums šajā jautājumā būtu “labas ziņas ES”.

 

Komentāri (51)

fretka 25.08.2017. 19.24

Jau ir publicēta Polijas Premjerministres Beatas Šidlo atbilde Francijas prezidentam Makronam

https://wpolityce.pl/polityka/354764-tylko-u-nas-premier-beata-szydlo-odpowiada-na-slowa-prezydenta-macrona-podpowiadam-aby-nie-rozbijal-ue-i-zajal-sie-swoim-krajem

“Atgādinu prezidentam Makrona kungam, ka Polija ir tāda pati Eiropas Savienības dalībvalsts kā Francija. Mums ir tādas pašas tiesības kā Francijai un citām dalībvalstīm, un mēs šīs tiesības izmantosim Polijas un poļu tautas interesēs. Polijai nav konflikta ne ar vienu ES dalībvalsti, nedz ar pašu ES.

Iesaku prezidenta kungam pievērsties savas valsts problēmām, un tad varbūt viņam izdosies gūt tādus pašus sasniegumus tautsaimniecībā [kā Polijai], sasniegt tādu pašu drošību saviem pilsoņiem, kādu saviem pilsoņiem garantē Polija.

Par Eiropas nākotni nelems ne Francijas prezidents, nedz arī kāds cits atsevišķs valstsvīrs, bet tikai visi šīs kopienas dalībnieki. Varu ieteikt prezidenta kungam būt samiernieciskākam un negraut Eiropas Savienību.

Iespējams, ka viņa aroganto izteikumu iemesls ir politiskās pieredzes trūkums, un to es uztveru ar izpratni, tomēr ceru, ka šie trūkumi drīz izzudīs un ka turpmāk [prezidenta kungs] būs atturīgāks. Pārsūtīto darbinieku jautājumā tieši Polija un Viduseiropa aizstāv kopējā tirgus principus, bet Francija ar savu rīcību mēģina graut vienu no ES balstiem.”

+15
-8
Atbildēt

0

west 25.08.2017. 19.38

Makarons neizmantoja iespēju pievērt savu baņķieru kalpa žaunu un paklusēt Polijas sakarā.

+14
-9
Atbildēt

0

fretka 27.08.2017. 06.08

Dažādu Polijas sabiedriskās domas pētīšanas firmu dati mēneša garumā atšķiras.

Augustā atbalsts PiS dažādu firmu pētījumos ir no 33,4% līdz 42%, mēneša vidējais ir 37,5% (nevis “ap 35”).

Ja neņem vērā aptauju dalībniekus, kuri nezina, par ko balsos, tad augustā vidējais atbalsts PiS ir 41,5%.

Pagaidām CBOS aptauja ir pati jaunākā, tātad atspoguļo pašreizējo noskaņojumu.

CBOS savus pētījumus publicē vienu reizi mēnesī, pārējās firmas biežāk, pēc dažādu mediju pasūtījuma, un PiS atbalsta dati vienas un tās pašas firmas pētījumos var radikāli atšķirties pat pāris dienu intervālā.

+3
-1
Atbildēt

2

    puika > fretka 27.08.2017. 15.06

    >fretka

    Tev taisnība – ~35% ir jūlija vidējais. :)

    Aptauju rezultātu atšķirības par atbalstu PiS nav statistiskās kļūdas robežās.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    fretka > fretka 27.08.2017. 08.05

    Piemēram, tāds Polijas sabiedriskās domas “pētnieku” kantoris kā Kantar Public.

    Bez mediju pasūtījuma 2017.g. 6-11. aprīlī veiktajā aptaujā partiju PiS atbalsta 38% aptaujāto.

    Pēc tagadējai Polijas valdībai naidīgās Gazeta Wyborcza pasūtījuma 2017.g. 12. aprīlī veiktajā aptaujā partiju PiS atbalsta 28% aptaujāto.

    Pēc valdību atbalstošās publiskās televīzijas informācijas kanāla TVP Info pasūtījuma 2017.g. 29. aprīlī veiktajā aptaujā partiju PiS atbalsta 31% aptaujāto.

    Pēc tagadējai Polijas valdībai naidīgās Gazeta Wyborcza pasūtījuma 2017.g. 8. maijā veiktajā aptaujā PiS partiju atbalsta 28% aptaujāto.

    Bez mediju pasūtījuma 2017.g. 12.-17. maijā veiktajā aptaujā partiju PiS atbalsta 35% aptaujāto.

    Secinājums: ja neviens speciāli nemaksā par pētījumu, tad var uzzināt taisnību :)

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu