Laime ir iespējama, ciešanas nav obligātas, bet nepatikšanas ir pārejošas. Ar šādu trīskārši optimistisku citātu interviju noslēdz Bērnu slimnīcas ārste psihoterapeite Gunta Andžāne, kuru aicinām uz sarunu par līdzcilvēku atbildību pēc mazā liepājnieka Ivana bojāejas. Piecgadnieks viens izgāja no mājām, lai dotos dzīvē, bet, neviena nepaglābts, aizmaldījās meža brikšņos un sastapa nāvi. «Bīstieties no vienaldzības, jo lielākās nelaimes pasaulē vienmēr notikušas ar mēmu piekrišanu,» secina ārste, atgādinot par svarīgāko dzīves pamatu, ko ikvienam var iedot vecāki: pārliecību par savu vērtību, iekšēju drošību. Tā rodas no mīlestības un emocionāla siltuma, ko augot vajag ikkatram. Jūtoties droši, spējam palīdzēt arī citiem, nevis novērsties. Varbūt Ivana nāve ir darījusi redzīgākus, jo mediji ziņo par vairākiem vientuļi klīstošiem bērniem, kuriem pievērsuši uzmanību garāmgājēji.
Pievaldīt emocijas un atturēties no viedokļa – gluži citāda ir Māra Kučinska recepte, sastopoties ar sabiedrības protestiem pēc Rīdzenes sarunu skandāla. Taču ārstes padoms bīties vienaldzības der arī politikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.