Ekonomikas eksperts par mazumtirdzniecību 2017.gada aprīlī
Aprīlī mazumtirdzniecība gada griezumā pieauga nedaudz straujāk – par 2.8% – nekā gada 1.ceturksnī vidēji – par 2.0%. Taču to joprojām nevar uzskatīt par strauju kāpumu. Varēja būt sliktāk, pret iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos apgrozījums audzis šādam laika nogrieznim cienījamā tempā, par 1.3%, tātad gandrīz puse kopējo izmaiņu gada laikā.
Zināmā mērā šī situācija ir vēlama. Vietējās izcelsmes preces Latvijas iedzīvotājiem nodrošina pamata vajadzības, pirmkārt, pārtiku. Tāpēc jebkurš mazumtirdzniecības kāpums notiek galvenokārt uz importa pieauguma rēķina, tas ietekmē ekonomikas izaugsmi – arī tirgotāji pelna, maksā nodokļus un dod darbavietas, bet ietekme nav gluži tāda kā, piemēram, rūpniecības apgrozījuma izmaiņām.
Taču IKP nav pašmērķis, tā jēga ir cilvēku materiālās dzīves kvalitātes celšana.
Atskaitot atsevišķus īpaši filozofiski orientētus indivīdus, tā cilvēkiem visumā šķiet svarīga. Viņiem gan svarīga ir ne tikai tūlītēja dzīves baudīšana, bet arī drošība. Tam galvenokārt tiek novirzīta Latvijas iedzīvotāju papildus nopelnītā nauda, rāda šodien Latvijas Bankas publicētie dati par noguldījumu dinamiku. Aprīlī mājsaimniecību noguldījumiem straujākais kāpuma temps kopš pērnā decembra, tie gada griezumā palielinājušies par 8.8%, absolūtajos skaitļos tas veido 491 miljonu eiro, kopsummai pārsniedzot jau 6 miljardus. Ja visa gada laikā papildus nopelnītā nauda tiktu iztērēta, mūsu valstī jau valdītu īsts tirdzniecības bums.
Patērētāju priekšstati par saprātīgu līdzsvaru starp risku mazināšanu un dzīves baudīšanu mainīsies tad, ja viņi ieraudzīs pierādījumus straujākai ekonomikas attīstībai. IKP pieaugums gada sākumā ir gandrīz divkāršojies pret pērnā gada līmeni, bet darba tirgus uz šādiem lēcieniem reaģē pakāpeniski.
Ļoti interesants signāls ir saņemts no Lietuvas darba tirgus, tur algu kāpums 1.ceturksnī sasniedzis 9.3%.
Ir tikai laika jautājums – kad algu kāpums šādu tempu sasniegs arī Latvijā. To var tikai minēt, mans minējums būtu – kaut kad nākamgad. Vairākus gadus algu kāpuma līderis Baltijā bija Igaunija, tur šis process jau ir padarījis svarīgu darbu, iedzīvotāju skaits aug, bet algu kāpums savukārt bremzējas, īstajā brīdī mazinot konkurētspējas spriedzi uzņēmumiem. Atliek gaidīt līdzīgu rezultātu Latvijā. Dati par algu izmaiņām 1.ceturksnī būs redzami rīt, bet var nojaust, ka ienākumu kāpums pamazām paātrinās.
Dažu turpmāko mēnešu laikā daudz straujāks apgrozījuma kāpums nav gaidāms. Šodien Eiropas Komisijas publiskotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma dati vēsta par joprojām izteiktu piesardzību. Vēlme izdarīt lielus pirkumus, kas visnozīmīgāk var ietekmēt veikalu kopējo apgrozījumu, ir pat zemāka nekā pirms gada. Gan patērētāju, gan mazumtirgotāju noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā līmeņa, to var saukt par remdeni pozitīvu, turklāt bez nozīmīga uzlabojuma aizvadītā gada laikā.
Latvijas iedzīvotāji var atļauties vairāk baudīt dzīvi, pamazām. Taču arī apjausma par to nāks pamazām.
Komentāri (19)