Stiprinās prasību par latviešu valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei 6

Ziemāju lauks Tērvetes novadā. Foto: Edijs Pālēns, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē, lai nopirktu lauksaimniecības zemi Latvijā.

Saeima šodien pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, ziņo LETA. 

Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo likumprojektu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz pretrunīgām nomām. Šodien pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. 

Deputātiem nebija vienprātības par valodas prasības normām. Ierosinājums par stingrākām prasībām tika atbalstīts ar mazu balsu pārsvaru – par to balsoja 45 parlamentārieši, bet pret bija 40 deputāti, tostarp “Vienotības” pārstāvji. Četri deputāti balsojumā nepiedalījās. 

Deputāts Edgars Putra (ZZS) debatēs akcentēja, ka latviešu valodas zināšanas ir svarīgas, lai zemes īpašnieki ievērotu labturības prasības un pārzinātu likumus attiecībā uz lauksaimniecību un darba drošību. Tāpat svarīgs arguments ir arī tas, ka lauki iztukšojas, tāpēc būtiski, lai cilvēki, kuri iegādājas zemi, iekļaujas vietējā sabiedrībā, strādā un dzīvo tur, viņš teica. Putra akcentēja, ka normu par valsts valodu atbalsta arī lauksaimnieku organizācijas, turklāt līdzīgas normas ir spēkā, piemēram, Francija un Beļģijas Flāmu reģionā. 

Parlamentārietis Edvards Smiltēns (V) norādīja, ka visi var piekrist mērķim pasargāt zemi un meža resursus, lai labumus no tiem būtu vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr viņš pauda šaubas, vai norma par valodas zināšanām darbosies, vai arī būs tikai “butaforija”. Viņaprāt, no tā vienīgie ieguvēji būšot Latvijas juridiskie biroji, kas rastu veidus apiet normu par valodas zināšanām. Smiltēns arī pauda, ka “jādod spēks vietējiem cilvēkiem”, lai viņi varētu konkurēt ar ārzemniekiem. 

Likuma grozījumus kopumā atbalstīja 66 deputāti, pret bija 21 parlamentārietis, bet Solvita Āboltiņa (V), Lolita Čigāne (V) un Jūlija Stepaņenko (S) balsojumā nepiedalījās. 

Tāpat deputāti precizējuši prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Pārejas noteikumos paredzēts skart citus jautājumus. Tajos noteikts, ka zemes iegādes darījuma aktu, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēts zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam, būs jāreģistrē pašvaldības komisijā līdz 2017.gada 31.decembrim. Darījuma akts būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam būs pievienota pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim. 

No 2018.gada 1.janvāra zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un līdz 2017.gada 30.jūnijam nav reģistrēts zemesgrāmatā vai 2017.gada 31.decembrim pašvaldības komisijā, būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam tiks pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā. 

Paredzēts, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā.

Komentāri (6)

J.Biotops 18.05.2017. 19.44

Būtu jauki redzēt, cik zemes spētu produktīvi (ne pēc Kājiņu parauga) apstrādāt mūsu dolārzaļie dīvānzemnieki un citi patrioti. Varētu taču neslēpt sveci zem pūra, bet tautai reiz parādīt paraugu.

Ā dažiem tiešām kaut kas pieder un funkcionē? Lieliski, ja to var panākt no attāluma, būdams aizņemts tik smagajā deputāta darbā, tad arī ārzemnieks varēs.

+1
-1
Atbildēt

1

    basta > J.Biotops 18.05.2017. 21.17

    to J.Biotops

    Protams, ne tik produktīvi, kā Vienotības sugas brāļi, kas pieņemtu darbiniekus tikai ar labām krievu valodas zināšanām un nepieciešamības gadījumos tos ievestu no “varen plašās”. Kāpēc “kājiņu”, varbūt “vējziedu”?

    Es saprotu, ka Vienotības un SC kritērijs ir sliktas latviešu valodas zināšanas.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Absints 18.05.2017. 13.31

Vajadzētu arī prasīt, lai pazīst 17. atslēgu (zin kaut ko no tehnikas remonta), un māk atšķirt gobu no vīksnas (kaut ko zin no agronomijas)..

Īstenībā jau likuma zemteksts ir – nepielaist ārzemniekus, kas ir principā nepareizi. Jo starp divām alternatīvām – Latvijas ušņu laukiem, vai apstrādātām zemēm, kur izaug pārtika, manuprāt, izvēle ir skaidra. Jeb, gribam sēdēt, kā suņi uz siena kaudzes? Zemi jau nenoraks, un prom neaizvedīs… Manuprāt, svarīga ir cita lieta- lai peļņa netiktu aizvesta no Latvijas, tiktu ieguldīta attīstībā, vai vienkārši tērēta Latvijā. Kādā valodā runā īpašnieks, cik viņš ir zinošs lauksaimnieks, nav svarīgi, svarīgi,. lai viņš ir veiksmīgs, lai izpilda Latvijas likumdošanas prasības, lai vietējiem nodrošina darbu, lai tie nebrauktu prom veicināt citu valstu ekonomiku, lai ražotu pārtiku, lai veicina tieši Latvijas ekonomiku…

Runājam tak par investīciju piesaisti Latvijā, cik tas svarīgi, ka te jārada nosacījumi utt.

A te atgrūžam… Prātīgi? Ak ,Saeima… kārtējais likumdošanas šedevrs- kārtējais aizliegums…

Krētā nekustamā īpašuma īpašnieks nedrīkst būt ārzemnieks. Un tāpēc tur daudz ir “dekoratīvo” īpašnieku, krētiešu. Viss likumīgi…Arī Latvijā nu ir sagādāts darbs juristu kantoriem…

0
0
Atbildēt

2

    andrejs > 19.05.2017. 10.51

    Un tāpēc tur daudz ir “dekoratīvo” īpašnieku, krētiešu. Viss likumīgi…

    ———————-

    Normāli.

    90-to sākumā valsts iestadēs nelabprāt runāja okupantu valodā. daudzi krievu “biznesmeņi” bija spiesti algot latvieti vadošā amatā, lai tas sadarbotos ar valsts iestādēm. Un tas bija ļoti labi – vai nu mācies un runā latviski, vai tērē naudu “latvietim”. Starp citu, labi pazinu vienu tādu letiņu, viņš pats smējās – strādāju divās firmās par latvieti.

    Vēlāk valsts valodas pozīcijas nevis tika nostiprinātas, bet pavājinātas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Absints > 19.05.2017. 15.54

    skaidrs, atbalstat izlkšanos un mahinācijas

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ramonaskerberga 18.05.2017. 11.47

Sāc finansēt algas, nodokļus, jaunos projektus un savu augošo biznesu jau šodien! Aizdevums biznesam pret izrakstīto rēķinu! https://www.cityfinances.lv/rekinu-finansesana/

0
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu