Aptuveni 560 minūtes, bet patiesībā 50 gadus – tik ilgi Latvija gaidīja neatkarības deklarācijas balsojumu 4. maijā. Svētku gadadienā šoreiz nolēmām cik iespējams precīzi rekonstruēt šīs garās dienas gaitu un būtiskos aizkulišu notikumus. Izrādās, uzdevums nemaz nav viegls – lai cik neticami tas liktos interneta laikmetā, kur katram solim paliek precīzs laika zīmogs un reizēm pat slepkavības redzamas feisbuka tiešraidē.
Kolēģe Lote Lārmane, kas veidoja šo rekonstrukciju, ir nākusi pasaulē jau neatkarīgā Latvijā, un viņas žurnālistiskais azarts 1990. gada notikumu šķetināšanā mijās ar patiesu izbrīnu – kā tādā haosā un neskaidrībā bija iespējams sasniegt rezultātu? Ir vērts ieklausīties Lotes secinājumā, ka atmiņas par Atmodas laiku tiek šobrīd nodotas tālāk ar pārliecību, ka «visi taču zina». Taču patiesībā Latvijā ir uzaugusi un kļūst sabiedriski nozīmīga jauna paaudze, kas nav pati piedzīvojuši šo sašķeltās, mutuļojošās realitātes laiku un nespēj to līdz galam aptvert.
Ir grūti novērtēt to, ko nesaproti. Tāpēc jāprot jaunajai paaudzei pastāstīt par laiku, kad «brīvība» nozīmēja risku, sapni un darbu, nevis kādu mobilo sakaru operatora tarifu. Svarīgi pastāstīt Latvijas atdzimšanas stāstu tā, lai no sausa fakta tas kļūtu par personiskās vēstures daļu, kaut arī risinājies pirms tavas piedzimšanas. Man prieks, ka Lotei tas izdevās! Kaut arī piederu pie paaudzes, kas 4. maijā pati skaitīja līdzi «par» balsis vēsturiskajā radiotranslācijā, Lotes stāsts arī man atklāj jaunas, spilgtas detaļas – padarot vēl tuvāku un nozīmīgāku Latvijas atdzimšanas notikumu. Nosvinēsim to!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.