Pašvaldību vēlēšanas būs arī par valsts politiku
Pieņemts uzskatīt, ka pašvaldību vēlēšanas esot lielākoties par vietējiem, saimnieciskiem jautājumiem, nevis par ideoloģiju un valsts politiku. Pastāstiet to Saskaņai, ZZS vai Vienotībai! Katrai no šīm partijām vēlēšanas 3. jūnijā būs arī par varu Latvijā un par savu nākotni uz valsts politiskās skatuves, ja arī katrai mērķi ir citādi un likmes atšķiras.
Līdz sarakstu iesniegšanas gala termiņam, 24. aprīlim, Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegti 594 vēlēšanu saraksti ar pavisam 8944 kandidātiem (CVK dati 25. aprīlī), kuri sacentīsies par 1614 deputātu vietām 119 pašvaldībās. Tātad vidēji 5,5 kandidāti uz vienu deputāta vietu. Taču piecās pašvaldībās (Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā) iesniegts tikai viens saraksts katrā, un tajās CVK par desmit dienām pagarinājusi sarakstu iesniegšanas termiņu.
Taisnība, ka cīņa visās pašvaldībās būs arī «saimnieciska» – par to, kurš turpmākos četrus gadus rīkosies ar pašvaldības naudu. Turīgākajās arī tāpēc ir lielāka konkurence. Līderis ir Ķekavas novads, kur par varu sacentīsies 14 vēlēšanu saraksti. Un lielāko cīņu lauku galvgalī ir gandrīz visas lielās pilsētas. Daugavpilī iesniegti 13 kandidātu saraksti, Jūrmalā 12, Rīgā un Rēzeknē 11, Liepājā un Jēkabpilī – 10 kandidātu saraksti katrā. Mazāka konkurence Jelgavā (8 saraksti), Ventspilī (7), Valmierā (6) un Cēsīs (5).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.