Aiz Rīgas domes rīkojuma ierobežot skolēnu skaitu prestižākajās skolās paslēpta samilzusi problēma – pustukšas un vājas skolas, ko galvaspilsētas vadība politiski nav gatava slēgt
Rīgas domes nesenais rīkojums četrām lielākajām un vienlaikus arī labākajām valsts ģimnāzijām – 2., 3., Āgenskalna un Vācu – ierobežot 7. un 8. klasē uzņemamo skolēnu skaitu sākumā šķiet neloģisks. Domes argumenti izklausās kā aiz matiem pievilkti: vispirms jauni higiēnas noteikumiem, tad nepieciešamība piesaistīt Eiropas fondus. Taču rīkojums kļūst saprotams, ja to aplūko plašākā domes politikas kontekstā un konstatē – Rīgas vadībai ir vieglāk slēgt labāko ģimnāziju klases, nekā vājas skolas.
Skolēnu mazāk
Pēdējos astoņos gados skolēnu skaits Rīgā ir samazinājies par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Rezultātā 115 Rīgas skolu vidū ir 31 vidusskola, kur 12. klašu skolēnu skaits nepārsniedz 30, atklāj Izglītības ministrijas pētījums.
Taču kopš 2009. gada, kad par Rīgas mēru kļuva Nils Ušakovs (Saskaņa), nopietna skolu tīkla optimizēšana kavējas. 2009. gads bija pēdējais, kad skolēnu skaita samazinājuma dēļ tika pieņemti radikāli lēmumi – slēdza desmit skolas. Pirmajā Ušakova pilnvaru termiņā tika slēgtas 17 skolas un sešās notika apvienošanās, bet pēdējos četros gados Rīgā slēgtas tikai divas skolas un četras apvienotas. Uz ministrijas norādījumu, ka tik lielā pilsētā kā Rīga vidusskolā katrā klasē jābūt vismaz 25 skolēniem un divām paralēlklasēm, domes pārstāvji atbild – ministrijai nav tiesību skolas ne slēgt, ne reorganizēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.