Leģendārās grupas Eolika izveidotājs Boriss Rezņiks svin 70 gadu jubileju un atminas, kā padomju laikos izveidoja ansambli, ko melodiskās mūzikas dēļ mēdza dēvēt par «latviešu ABBA»
Gaisma aust, un atkal naktī paliek viss – skanīgā balsī dzied gados jauns bārdainis ar tumšām, izteiksmīgām acīm. Pēc brīža viņam pievienojas 21 gadu vecā Olga Rajecka īsā, baltā kleitiņā. Tas ir komponista Zigmara Liepiņa Sikspārņa blūzs, rakstīts speciāli Borisa Rezņika balsij. Šī dziesma skan 1984. gadā uzņemtajā kinofilmā Vajadzīga soliste, kuras kadros redzams arī Rezņiks. Mūziķim ir viena no labākajām blūza balsīm, kurai līdzīgas Latvijā vairs nav bijis – saka viens no 80. gadu popmūzikas dieviem, tagad Latvijas Nacionālās operas direktors Zigmars Liepiņš.
Šo balsi kā pūku no slavas skatuves aizpūta veiksmes orkāns, kas saistīts ar Rezņika dzīvi, – viņa vadībā izveidotais kvartets Eolika ar solistiem Olgu Rajecku, Ilonu Stepanovu, Daini Dobelnieku un Viktoru Zemgalu sāka uzstāties astoņdesmito sākumā. Dažu gadu laikā ansamblis kļuva populārs ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā, ja neskaita Igauniju, kur «latviešu ABBA» cilvēkiem vienkārši nepatika. Stāsts ir neparasts ar to, ka ansambli Eolika jaunie Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas censoņi, starp tiem arī Rezņiks, bija izveidojuši jau 1966. gadā. Spēlēja Rietumu roku, ko nu vien varēja dabūt dzirdēt caur dzelzs priekškara necaursitamajiem vaļņiem. Mēģināja The Beatles repertuāru – bija britu supergrupas cienītāji. Izmēģināja arī The Beach Boys daudzbalsīgās dziesmas. Nav tāda latviešu popmūzikas vecmeistara, kurš uz tā laika Eoliku (kurā muzicēja Zigismunds Lorencs, Juris Griņevs, Eduards Novikovs, Jurijs Kuzminovs un Rezņiks) neraudzītos ar cieņu. Viņi bija celmlauži. Klasiskajā mūzikā labi izglītoti, brīvās pasaules jaunajām vēsmām pārņemti jaunieši, kuri tā laika ideoloģiski stingri uzraudzītajā mūzikas ainavā centās iesvelt svaigumu. Parādīties uz skatuves ar elektriskajām ģitārām, spēlējot bigbītu, – tas vien bija skandāls!
Lielā slava, kas pie Eolikas mūzikas radītāja Rezņika atnāca jau citā sastāvā – 14 gadus pēc nodibināšanas -, pašu izbrīnīja. Zināmu kautrību, nevēlēšanos apgrūtināt ar savu lauru uzskaitījumu komponistā var just arī tagad, tuvojoties 70 gadu jubilejai. Enerģisks, dzīvesprieka pilns viņš savā ierakstu studijā Studio 55 pārcilā jaunās nošu partitūras, veic elektroniskas piezīmes. Lielkoncertam Mana mūža melodijas, ko maija sākumā spēlēs Rīgā un Cēsīs, komponists dabūjis pārradīt lielu daļu savu leģendāro melodiju, piemēram, a cappella versijā, orķestra versijā. Koncertā piedalīties uzaicinājis visus Eolikas mūziķus, kā arī šodienas popmūzikas zvaigznes Ralfu Eilandu, Mārtiņu Ruski, Aiju Vītoliņu, Kristīnu Zaharovu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.