Gan rokas, gan smadzenes

Trīs izstādes piedāvā versijas par mūsdienu dizainu

Definēt mūsdienu dizainu un tā lomu socioekonomiskajā kontekstā ir tikpat kā neiespējami. 20. gadsimta uzskats, kur dizains ir veiksmīgi ražojama produkta pamatā, tiek apšaubīts katru dienu – vai tās būtu fiziskas, digitālas vai procesuālas dizaina parādības no valsts pārvaldes sistēmām līdz kedām, kas izgatavotas no okeānos izmestajiem atkritumiem, plastmasas zvejas tīkliem. Šīs šaubas un arī jaunā paradigma projicējas trīs dizaina izstādēs Rīgā – valsts institūciju veidotās un privātās -, kuru autori dizainu iekausē ikdienā, kas var būt gan sadzīves situācija, gan darbs, gan māksla. Dizains kļuvis par ikdienu, kas ilustrē sabiedrības evolūciju un vērtības.

Iepazīstoties ar pirmās nacionālas nozīmes dizaina balvas 20 labākajiem darbiem izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, ir skaidrs, ka evolucionējam stabili un atbilstoši gan lokālam, gan pasaules kontekstam, un arī vērtību spektrs ir piederīgs dažādām kopienām ar dažādām vajadzībām. 

Par labāko starptautiska Latvijas Dizaina gada balvas žūrija ir nosaukusi datu vizualizācijas rīku Infogram, kas ir saprotams mūsdienu dizaina piemērs ne tikai globālās lietojamības un noderības situācijā, bet arī ar faktu, ka darba autora identitāte nav svarīga (Infogram autors ir Infogram). Dizaina darbs ir zīmols, un arī autors ir zīmols. Grūtības ir tikai darbu parādīt izstādē. Un tad jājautā, vai fiziska dizaina balvas izstāde vispār ir vajadzīga, jo ne Dizaina gada balvā godalgotā modes filma, ne izstāžu dizaina darbi, arī pirmās vietas ieguvējs, nekas, kas nav fizisks un uz podesta uzliekams priekšmets, nav saņēmis lielu uzmanību skatītāju vērtējumā. Tādu ieguvusi balvas finālistu divdesmitniekā iekļuvusī velosipēda zeķe, balansa ritenītis bērniem, izglītojošā spēle par kokiem vai stiklplasta laiva.