Izskatīšanai valdībā virza ieceri uzticēt dabasgāzes drošības rezerves izveidi "Conexus Baltic Grid" • IR.lv

Izskatīšanai valdībā virza ieceri uzticēt dabasgāzes drošības rezerves izveidi “Conexus Baltic Grid”

27
Inčukalna gāzes krātuve. Foto: Krists Sprukts, LETA.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz dabasgāzes drošības rezerves izveidi uzticēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram (“Conexus Baltic Grid”).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) Ministru kabineta komitejas sēdē pauda, ka jautājumā par dabasgāzes drošības rezervi tiek pārspīlēts problēmas nozīmīgums. Viņš noraidīja premjera Māra Kučinska (ZZS) paustās bažas, ka dabasgāzes drošības rezervju nodrošināšanas izmaksas radīs “jaunu obligātā iepirkuma komponenti”, ziņo aģentūra LETA.

“Rezerve būs aptuveni 2% no apjoma, kas tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Gada izmaksas par gāzes uzglabāšanu nav astronomiskas, tie ir aptuveni 90 000-300 000 eiro gadā,” informēja ekonomikas ministrs.

EM skaidro, ka dabasgāzes drošības rezerve tiek veidota, lai enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā tā tiktu izmantota nodrošināmo lietotāju apgādei ar dabasgāzi.

”Apskatot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, redzams, ka pilnīgu paļaušanos vienīgi uz brīva tirgus spēju sniegt apgādes drošību izvēlas valstis, kurām ir sava gāzes ieguve, piemēram, Lielbritānija un Nīderlande. Latvijā vismaz tuvākajos gados arī kopēja brīva dabasgāzes tirgus sākuma periodā, tāpat kā šobrīd, dabasgāzes apgāde pārsvarā tiks realizēta no pazemes gāzes krātuves. Tāpēc izveidotās rezerves uzglabāšanu paredzēts nodot uzglabāšanas sistēmas operatoram (”Conexus Baltic Grid”) uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē,” teikts noteikumu projekta anotācijā.

Pēc EM paustā, uzliekot par pienākumu tirgotājam nodrošināt rezerves izveidošanu un uzglabāšanu, tas prasītu tirgotājam zināmas daļas apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kā arī, ņemot vērā, ka, tirgojot dabasgāzi citā valstī, šāda prasība par dabasgāzes rezerves iesūknēšanu netiks uzstādīta, mazinātu jaunu tirgotāju interesi ienākt kopējā tirgū.

”Skatoties pēc 2015. gada Latvijas dabasgāzes patēriņa (1,318 miljardi kubikmetru (m3)), rezerve, kas būtu uzglabājama Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pēc attiecīgo nodrošināmo lietotāju iepriekšējā kalendārā gada patēriņa, indikatīvi būtu aptuveni 245 miljoni m3 dabasgāzes. Tas būtu daudzums, kas būtu nepieciešams nodrošināmo apgādei veselu gadu, taču, veidojot rezervi būtu jāņem vērā to, ka dabasgāzes patēriņa apmēram ir sezonāls raksturs,” sacīts anotācijā.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, ja vienotas lielākās gāzes piegādes infrastruktūras traucējumi rodas vidējos ziemas apstākļos, aizsargājamiem patērētājiem dabasgāze jānodrošina vismaz 30 dienām. Vienlaikus dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, veidojot rezervi, jāņem vērā gāzes apgādes pārtraukumu riska novērtējuma rezultātā noteikto iespējamo pārtraukumu ilgumu un varbūtību.

Dabasgāzes pārvades sistēmas operators atbilstoši dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem pievadīs rezervi dabasgāzes sadales sistēmas operatoram, kurš nodrošinās rezerves piegādi mājsaimniecībām, skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, slimnīcām, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, krīzes centriem, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienestiem, telekomunikāciju mezgliem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, valsts drošības iestādēm, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijām, brīvības atņemšanas iestādēm, mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem.

Kā ziņots, pret šo ieceri iestājas ”Conexus Baltic Grid”. ”Noteikumu projekts uzliek par pienākumu dabasgāzes drošības rezervi veidot (veikt iegādi, nodrošināt uzglabāšanu un piegādās krīzes apstākļos) dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka šāda funkcija ir netipiska dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, turklāt ir pretrunā ar Enerģētikas likumā noteiktajām dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijām. Papildus jāatzīmē, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram nav tiešu attiecību ar dabasgāzes lietotājiem. Līdz ar to nav saprotams pamats un lietderības apsvērumi pārvades sistēmas operatora iesaistīšanai galalietotājā tiešā nodrošināšanā ar dabasgāzi krīzes apstākļos,” vēstulē ekonomikas ministrs Ašeradenam pauž ”Conexus Baltic Grid”.

Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka dabasgāzes drošības rezerves izveidošana, uzturēšana un realizācija būtībā ir valsts funkcija, jo ir saistīta ar katastrofu un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī iedzīvotāju drošības nodrošināšanu. Noteikumu projekts atļauj dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram izdevumus saistībā ar dabasgāzes drošības rezerves nodrošināšanu iekļaut pārvades sistēmas attiecināmās izmaksās un – sekojoši – tarifos. ”Šāds risinājums nenoliedzami paaugstinās pārvades sistēmas operatora pakalpojumu cenu un līdz ar to brīva energoresursu tirgus apstākļos mazinās dabasgāzes kā enerģijas avota un Latvijas dabasgāzes tirgus pievilcību kopumā. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu paaugstinājums negatīvi ietekmēs visus dabasgāzes galalietotājus, faktiski radot šķērssubsīdijas starp nodrošināto lietotāju grupu un lietotājiem, kas nav tiesīgi saņemt dabasgāzes no drošības rezervēm. Nodrošināmo lietotāju kopējais gada patēriņš ir apmēram 20% no Latvijas dabasgāzes tirgus apmēra. Tas nozīmē, ka lietotāji, kuri gada laikā patērē aptuveni 80% no kopējā tirgus apmēra, taču neatbilst nodrošināmā lietotāja pazīmēm un nav tiesīgi pretendēt uz dabasgāzes piegādēm krīzes apstākļos, maksās par dabasgāzes drošības rezerves izveidošanu un uzturēšanu nodrošināmajiem lietotājiem par labu,” uzsver ”Conexus Baltic Grid”.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, ar šo risinājumu pārvades operatora izmaksas, kas jāatgūst gada laikā, pieaugtu par 43%, salīdzinot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā patlaban iesniegto pārvades tarifu projektu.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem valsts veido naftas produktu rezerves katastrofu seku un valsts apdraudējuma novēršanai, kas ir modelis, kuru ”Conexus Baltic Grid” piedāvā valstij izmantot attiecībā arī uz dabasgāzes drošības rezervi, EM konkursa kārtībā izvēloties dabasgāzes drošības rezerves izveidotāju un uzturētāju. Līdzekļus tam varētu gūt, dabasgāzes tirgotājiem, kuri apkalpos nodrošināmos lietotājus, ieviešot dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas valsts nodevu, kuras apmērs būtu piesaistīts katra tirgotāja apkalpojamo nodrošināmo lietotāju skaitam.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latvijā nav tikusi izsludināta enerģētiskā krīze, kas būtu saistīta ar dabasgāzes apgādi.

Komentāri (27)

Es 06.03.2017. 14.21

Labdien!

Droši, ka nekaitētu kāds iekrājums nebaltai dienai… Tikai, jautājums, kurš būs iekrājējs? Kalvītis ar Savicki? Nu, nezinu… Varbūt labāk, lai iekrāj Kaupēns ar Kangaru? Varbūt vispirms jātiek galā ar to, lai gāzi nekontrolē tādi XXX un tad pēc tam jāsāk ar gāzes iekrāšanu Inčukalnā….

0
0
Atbildēt

1

    robotron > Es 06.03.2017. 17.35

    Tie nav nekādi xxx, bet Vienotības tiešie saimnieki. Vai tad šai valdībai būtu jāpilda čekistu piesmietā izdzimteņa, Dombrovska, saistības, kuras tas maukas bērns čekas ložā, ar Vešņjakova īkšķi dirsā sēdēdams, uzņēmās?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu