Brīvības un aizliegumu jautājums 181

Himnas "Dievs, svētī Latviju" notis. Foto: Edijs Pālens, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Liberālu demokrātiju nevar nosargāt tikai ar policejiskām metodēm.

Kad Tieslietu ministrijas mājaslapā izlasīju sagatavotos grozījumus likumā par Latvijas valsts himnu, uzdevu sev diezgan filosofisku jautājumu par to, vai ar aizliegumu var piespiest kaut ko cienīt un pretēji — vai ar aizliegumu var tiešām arī aizliegt kaut ko godā turēt? Patiesībā par šo jautājumu es jau biju domājusi kādu laiku, bet likuma grozījumu projekts mani uzvedināja savas domas noformulēt arī rakstā.

Minētie likuma grozījumi, kas nodoti sabiedrības izvērtēšanai līdz 20. februārim, paredz papildināt likuma 7. pantu ar naudas sodu ne tikai par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai, bet arī tās atveidojumam. Patlaban spēkā esošais likuma 7. pants paredz, ka “par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības”. No jaunos likuma grozījumus pavadošajiem skaidrojošajiem dokumentiem tā arī nesapratu, kā tieši tiks noteikts, kas ir klaja necieņas izrādīšana.

Taču par himnas atveidojumu anotācijā teikts: “Latvijas valsts himna ir skaņdarbs, kura teksta un mūzikas aizsardzība ir nostiprināta likuma “Par Latvijas valsts himnu” 3. pantā. Ja kāds no Latvijas valsts himnas elementiem (tās teksts vai mūzika, vai nošu pieraksts) ir atainots atsevišķi vai citādā izpausmes formā, nekā tas ir noteikts likumā “Par Latvijas valsts himnu”, tomēr tas ir uztverams un saprotams kā Latvijas valsts himnas elements, tad šis atainojums ir uzskatāms par Latvijas valsts himnas atveidojumu. Latvijas valsts himnas atveidojums ir, piemēram, Latvijas valsts himnas teksts vai nošu pieraksts (vai tā fragments) atainots rakstveidā uz jebkādas virsmas (papīra, elektroniski u.c.), Latvijas valsts himnas mūzikas vai tās fragmenta atskaņošana citādā veidā, nekā tas ir noteikts likumā “Par Latvijas valsts himnu” u.c. Lai novērstu gadījumus, kad persona izrāda necieņu ne tikai pret pašu Latvijas valsts himnu, bet arī pret tās atveidojumu, ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnas atveidojumam. Tādā veidā Latvijas valsts himnai kā Latvijas valsts simbolam tiks nodrošināta pienācīga aizsardzība.”

Cieņu neatņemt

Iespējams, ka Tieslietu ministrijai ir ļoti pamatoti apsvērumi un plašākai sabiedrībai nezināma informācija, kas šobrīd liek izstrādāt tieši šādus grozījumus. Tomēr man tieši himnas aizsardzības jautājums raisīja pārdomas par aizliegumiem un totalitāru iekārtu. Godīgi sakot, es nezinu, vai padomju okupācijas laikā bija kāds konkrēts likuma pants, kas liedza necienīgi izturēties pret padomju okupācijas varas simboliku, bet droši vien, ka zem kāda panta varēja “pabāzt” arī sarkanā karoga mīdīšanu kājām vai PSRS himnas nepiedienīgu izpildīšanu.

Tas, ko mēs droši zinām, ir fakts, ka par neatkarīgās Latvijas Republikas sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanu mastā vai izkāršanu padomju okupācijas laikā gan cilvēkus bargi sodīja, un gan jau par himnas “Dievs svētī Latviju” dziedāšanu arī galvu neglaudīja. Tad, lūk, no šejienes arī mans jautājums — vai ar šādiem bargiem sodiem un ļoti apzinātu sabiedrības iebiedēšanu pusgadsimta garumā cilvēki Latvijā aizmirsa šo karogu un himnu, vai sāka pret to izturēties necienīgi? Es, protams, domāju tos cilvēkus, kuriem vispār bija zināšanas par Latvijas brīvvalsts laiku un mūsu tautas patieso vēsturi.

Jā, mēs nedziedājām publiski tautas lūgsnu, mēs nelietojām publiski savu karogu, mēs nerunājām par vēstures jautājumiem ar saviem klases un studiju biedriem, taču tas nemazināja mūsu cieņu pret šiem simboliem un iekšējās alkas pēc brīvības. Mēs taču paši labi atceramies, ka, tiklīdz Atmodas laikā bija pirmā mazākā iespēja publiski dziedāt latvju tautas lūgšanu un dienasgaismā iznest mūsu karogus, tautas vēlme vairs nebija apturama. Un tas notika pēc tautas pašas ierosmes, bez kādiem likumiem un norādījumiem no augšas. Domāju, ka daudzi no mums bija patīkami pārsteigti redzot, cik dzīvs tomēr ir mūsu tautas gars un cik lielas brīvības alkas, pat ja vēl brīdi iepriekš mēs bijām daudz ko noklusējuši un piecietuši. Turklāt lielākā daļa no tiem, kuri aktīvi iesaistījās cīņā par tautas brīvību un valsts neatkarību, paši apzinātā vecumā taču nebija brīvo Latviju piedzīvojuši.

Vēl viens spilgts piemērs par vērtībām un aizliegumiem mani aizkustināja janvāra sākumā Rīgā, kad pie Okupācijas muzeja sētas skatījos pašzīmētu Ziemassvētku apsveikumu kartīšu palielinātā formātā izstādi. Tās bija kartītes, ko latvieši bija sūtījuši saviem radiem Latvijā no izsūtījuma un ieslodzījuma vietām padomju Krievijā laikā, kad Ziemassvētki vairs nebija oficiāli svinami svētki. Taču arī tādos laikos un īpaši skarbos apstākļos cilvēki uzskatīja par svarīgu neatteikties no savām vērtībām un ierastā dzīves veida.

Un pretēji tam — vai tad kāds normāls latvietis padomju okupācijas laikā no sirds svinēja tā saucamās Oktobra revolūcijas gadadienu un citus padomju okupācijas varas oficiālos svētkos, pat ja tās bija brīvdienas un veikalos par godu šiem svētkiem tika “izmests” mazliet plašāks pārtikas produktu klāsts?

Iekšējais stiprums

Es saprotu, ka sarežģītos laikos sāk pastiprināti darboties tautas, sabiedrības un arī indivīda pašaizsardzības instinkti, taču jautājums ir par metožu izvēli un vēlamo iznākumu eksistenciālajā cīņā par tautas, valsts un indivīda pastāvēšanu. 

Ja galvenā vai vienīgā reakcija uz ārējiem kairinājumiem, meliem un propagandu ir aizliegums aizlieguma galā, tad cīņa par brīvību ir zaudēta,

jo brīva un demokrātiska, pilsoniska un pašregulējoša sabiedrība pati sevi pamazām pārvērš par totalitāru un policejisku iekārtu, kura drīz vairs neko daudz neatšķirsies no tās naidīgās varas, kam liberālas demokrātijas iznīdēšana ir galvenais mērķis. 

Atcerēsimies kaut vai apstākļus Latvijā 1940. gadā, kad autoritāra režīma laikā daudz kas bija stipri regulēts, aizliegts un ierobežots, un pilsoņi it kā varēja mierīgi gulēt un paļauties, ka valsts tos pasargās. Neapšaubāmi, ka tā laika vēsturiskajos un politiskajos apstākļos tobrīd Latvijas valsts bojāeja bija neizbēgama arī situācijā, ja valstī valdītu demokrātiska iekārta. Tomēr liekas, ka no joprojām nepārvarētās pazemojuma sajūtas par bezierunu pakļaušanos mēs varbūt būtu izvairījušies, ja 1940. gada jūnijā mums būtu bijusi brīva prese, aktīvas politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, kā arī spēcīga un par savām vērtībām pārliecināta pilsoniskā sabiedrība.

Arī tagad, kad dzīvojam sarežģītos politiskos un vēsturiskos apstākļos un nemitīgi žonglējam uz robežšķirtnes starp brīvību un demokrātiju vienā pusē un totalitārismu un autoritārismu otrā pusē, ir maldīgi domāt, ka no šāda eksistenciāla apdraudējuma varam paglābties tikai ar aizliegumiem un likuma spēku. Brīvu un demokrātisku sabiedrību var nosargāt un saglabāt tikai tad, ja tās pilsoņiem ir iekšēja apziņa un izpratne par brīvības un demokrātijas nepieciešamību. Brīvība un demokrātija nav nosargājama tikai ar represīvām metodēm, ja tā nav sabiedrības iekšēja vajadzība.

Sabiedrībai ir jāspēj lielā mērā pašai mobilizēties un aizstāvēt savu dzīves telpu. Ja šīs telpas aizsardzība tiek pilnībā atstāta tikai uzraugošo un tiesībsargājošo iestāžu ziņā, tad sabiedrība zaudē modrību un gatavību ikdienā domās un darbos pastāvēt par savu brīvību un dzīves veidu. Līdz ar to līdzās sodiem un ierobežojumiem mums pašiem ir jāveicina aktīva pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un pašregulācija visdažādākajās nozarēs. Ar pašregulāciju es domāju sabiedrisko un profesionālo organizāciju, kā arī ekspertu iesaistīšanos sabiedriskajā sarunā konkrētos aizdomu gadījumos par neētisku, neprofesionālu, nelikumīgu vai negodīgu darbu kā valsts pārvaldē, tā arī privātajā biznesā.

Sanita Upleja ir brīvžurnāliste.

Komentāri (181)

dzeris49 20.02.2017. 11.08

Tas viss ir banāli un elementāri – TM ir absolūti impotenta organizācija ar absolūti impotentu ministru, nu, kaut kur pat “alternatīvi apdāvinātu” ministru, kurš tur precas, šķiras, tiesājas, sūdz tiesā bijušās sievas par to, ka tās viņu piekāvušas, utt., bet, absolūti nav spējīgs neko izdarīt mūsu totāli korumpētās TS sakārtošanai.

Kaut, no otras puses, ministra “intelekts” un darbošanāds pilnībā atbilst tai partijai, kura to virza, tā ka viss, no šīs puases,adekvāti.

Un ko dara, ja nespēj izdarīt ko vajadzīgu un reālu, bet kaut kā taču sava esamība jāataisno un sevi jāuzrāda?

Nu dabiski, to, ko dara TM ar Rasnaču priekšgalā, atkal kārtēja butaforija un darbības imitācija, par ko arī raksta autore.

Jo darīt valsts labā reālu – kurš tad to ļaus, un bailes tak arī ir, un ne jau tāpēc Rasnačs tur ielikts!

Kas attiecas uz autores rakstu – protams, ka tam var tikai piekrist, jo tā ir demokrātijas ABC.

+16
-7
Atbildēt

19

    andrejs > dzeris49 20.02.2017. 12.23

    To Ēriks

    Spriežot pēc mīnusiem liberastiem patiesība acīs kož… :)))

    +4
    -14
    Atbildēt

    0

    robotron > dzeris49 20.02.2017. 13.17

    dzeris49

    TM ir absolūti impotenta organizācija ar absolūti impotentu ministru

    Savādāk jau prokremlisko Pederastu parķija TM būtu pievākusi sev.

    +1
    -11
    Atbildēt

    0

    Ēriks > dzeris49 20.02.2017. 12.10

    andrejs > dzeris49 20.02.2017. 11.44

    sūdz tiesā bijušās sievas par to, ka tās ————–

    Melot nav apnicis?

    +3
    -12
    Atbildēt

    0

    Ēriks > dzeris49 20.02.2017. 11.57

    dzeri,no tava rakstu gala spiežas tāds ”intelekts” ārā,ka man až acis apžilba.

    +5
    -13
    Atbildēt

    0

    edge_indran > dzeris49 20.02.2017. 19.20

    ————Sanita Upleja:”…Tad, lūk, no šejienes arī mans jautājums — vai ar šādiem bargiem sodiem un ļoti apzinātu sabiedrības iebiedēšanu pusgadsimta garumā cilvēki Latvijā aizmirsa šo karogu un himnu, vai sāka pret to izturēties necienīgi?”

    =========================================================================================

    Tad, lūk, šeit ir reāls piemērs, kā 4.maija repubļikā “liberālās” demokrātijas apstākļos, kad notiek kultūras līmeņa krišanās – sākas necienīga izturēšanās. Šeit un tagad, nevis sen aizgājušajos laikos.

    Tautas partijas jaunieši (TPJO) zaimo Latvijas karogus

    https://www.youtube.com/watch?v=xuk8-GwUJfQ

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    robotron > dzeris49 20.02.2017. 21.56

    Valdis

    ka tās 4 sievas tikai piesegs kā”sleseram un kam tur vēl.

    Viena sieva, kā Šļeseram, Dombrovskim, Daudišam, Arnoldam Liniņam utt.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    robotron > dzeris49 20.02.2017. 22.56

    Valdis

    Es tev par tavas sugas brāļiem, tu man par Rasnaču.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    robotron > dzeris49 20.02.2017. 20.42

    Valdis

    kuram jau 4. sieva pie sāniem 🙂

    Ja laulene ir tikai formāla, kā Šļeseram, Birkavam vai Dombrovskim, nav vajadzības ko mainīt.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    robotron > dzeris49 20.02.2017. 21.29

    Valdis

    Nē, par tiem, kuriem sievas tikai “galočkai”. Piemetināšu, ka tādi bija arī Ļeņins un Staļins un tagad ir Puķins

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Patriots > dzeris49 21.02.2017. 11.26

    Valdi, Valdi, vai tiešām Jūs par manām zināšanām par politiku spriežat pēc viena konkrēta komentāra? Tad ko tas pasaka par Jums?

    Labi, jokus pie malas, un pastāstiem man, kas tā tāda “liberālā demokrātija” īsti ir, un ko Jūs esat sapratis labāk par to pašu Ivaru Ījabu, ja reiz jūtaties tāds politoloģijas eksperts. Vai tomēr nejūtaties?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Patriots > dzeris49 21.02.2017. 09.38

    Cilvēki, nu nevajag tik ļoti kritizēt nabaga Edžiņu. Cilvēks taču nav vainīgs, ka viņam nav īpašas saprašanas par politikas zinātni un tā jēdzieniem. Protams, ka nav tādas “liberālās demokrātijas”, jo šie lielākoties ir viens otru izslēdzoši jēdzieni. Šaubos, vai viņš spētu tos loģiskā veidā sakombinēt, pat ja ļoti, ļoti censtos.

    Toties esmu dzirdējis, kā “Saskaņas” atbalstītāji ar nostaļģiju atceras treknos gadus un “lielisko” premjeru, kuram Aigars vārdā. Pieļauju, ka Edžiņš nav viens no “Saskaņas” elektorāta pārstāvjiem, zinot, ka “Saskaņa” pēc ideoloģijas no “Vienotības” īpaši neatšķiras. Mani patiesībā fascinē abu partiju elektorāts, jo man nākas vizualizēt divas dažādas zirgu šķirnes ar pamatīgām klapēm.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 16.32

    dzeris49

    Ei, nu! Kā var par impotentu saukt tādu, kuram jau 4. sieva pie sāniem 🙂 http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tieslietu-ministrs-rasnacs-apprecejies-ceturto-reizi.d?id=47798965

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 21.02.2017. 09.44

    Patriots

    Paldies, Jums! No sirds izsmējos. Nē! Edge_indranam tomēr pulka labāka saprašana par politiku, kā Jums! Bet turpiniet vien, turpiniet… Tas atsvaidzina dienu :)))

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 19.49

    edge-indran

    Peksi, tas tak buržuīnu,

    Karogs, kas tev riebjas tā.

    Kolorado lente tomēr

    Peksim sirdij tuvāka.

    http://www.kasjauns.lv/objs/news/lv/images/AOP22.01372736_1420552084015.jpg

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 20.46

    robotron

    Jūs to par Rasnaču? Arī viņš… ?

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 21.59

    robotron

    4 sievas. Neticiet, ieskatieties http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/stils/tieslietu-ministrs-rasnacs-apprecejies-ceturto-reizi.d?id=47798965 Nu, tad kas ar to Rasnaču un sievām?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 21.32

    robotron

    Tomēr, tomēr… kas ar to Rasnaču? Rakstījāt tak, ka tās 4 sievas tikai piesegs kā”sleseram un kam tur vēl. Un nu vēl proletariāta vadoni “piemetinājāt” pie Rasnača…

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 20.02.2017. 23.09

    robotron

    Sugasbrāļi? Jūs par tiem rakstāt? Kurā brīdi?

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Mantrausis 20.02.2017. 11.24

Manuprāt, jau labu laiku ir skaidri redzama vēlme patriotismu “iedzīt tiesiskām metodēm”. Ja paskatāmies lietu pēc būtības, manuprāt, mazsvarīgi, vai Tevi uz 10 gadiem aizsūta kaut kur, jo neesi lojāls, vai Tevi uz 10 gadiem ievelk nesakarīgā tiesvedībā. 10 gadi ir 10 gadi, atšķiras tikai komforts un izdevumi. Mēs virzāmies uz sistēmu, kurā viss “latviskais un pareizais” jāmīl pat domās, citādi… Nepatīkami. Ļoti nepatīkami.

+14
-7
Atbildēt

1

    robotron > Mantrausis 20.02.2017. 12.05

    Mantrausis

    Neviens jau tevi nespiež dzīvot “mazā fašistu valstelē”

    +5
    -13
    Atbildēt

    0

Es 20.02.2017. 16.29

Starp citu, bildē pie raksta himnas nošu lapa tāda apdriskāta un ar nolocītu stūri… Ka nesanāk šmuce… 😉

+10
-3
Atbildēt

2

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu