Izrāde Doriana Greja portrets – lielisku aktieru veiksmes un neveiksmes
Katrs, kas mēģinājis kaut ko garšīgu pagatavot, zina, ka pavārmāksla ir spēja no izvēlētajiem produktiem uztaisīt kaut ko labāku nekā izejvielu matemātiskā summa. Citiem vārdiem – no olas jāsanāk vismaz omletei, bet no delikatešu groza – prātam netveramam baudījumam.
Teātris šajā ziņā maz atšķiras, tāpēc saprotams, ka režisores Lauras Grozas-Ķiberes jauno iestudējumu Dailes teātrī publika gaidīja. Delikatešu Doriana Greja portretā netrūkst: Oskars Vailds, viņa izcilais romāns un aktieris Dainis Grūbe, kas radījis iespaidu, ka uz viņu radoša procesa normālie kāpumi un kritumi neattiecas (pat neveiksmes aktierim izdodas tā, ka tās pieņem kā uzvaras). Tāpēc jaunā izrāde sarūgtina vairāk nekā tad, ja nebūtu, ko gaidīt. Iespējams, ka Grejam būs komerciāli panākumi – izrāde ir vizuāli krāšņa, arī aktieru sarakstā rindojas pazīstami vārdi. Taču ar šādām izejvielām vajadzēja sanākt kaut kam krietni ekskluzīvākam.
Grejs atgādina spīdīgu kartīti avīžstendā. Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša iekārtotā telpa ar iegremdētu skatuves centru, kas ačgārni atspīd milzīgā iekārtā spogulī, ir eleganti melna un izceļ ekstravaganti tērptos aktieru stāvus. Tērpu māksliniece Kristīne Pasternaka, šķiet, šoreiz bijusi patiesi iedvesmota – kostīmi ir rotaļīgi, asprātīgi, ironiski. Un gandrīz vai spēj noslēpt to, ka ansamblis, kurā izlasīti Dailes teāt-ra labākie aktieri, šķiet, iestudējumā vajadzīgs tikai, lai aizpildītu skatuvi, kamēr Dainis Grūbe kulisēs pārģērbjas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.