AM pārliecināta, ka obligātā dienesta atjaunošana kalpotu Krievijas mērķiem • IR.lv

AM pārliecināta, ka obligātā dienesta atjaunošana kalpotu Krievijas mērķiem

41
NBS karavīri 18. novembra parādē. Foto: Edijs Pālens, LETA.

Aizsardzības ministrija (AM) obligātā dienesta karavīrus salīdzina ar “lielgabalu gaļu” un uzskata, ka tā atjaunošana pašreizējā situācijā kalpotu Krievijas mērķiem.

AM aģentūrai LETA skaidroja, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu.

Šāda dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas, savukārt nozīmē, ka Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas.

Lai pārbaudītu obligātā dienesta karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildu būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas, secina AM.

Attiecībā uz virsnieku sastāvu, būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu — virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu, norādīja AM.

Saskaņā ar NBS aprēķiniem izmaksas uz vienu profesionālā dienesta karavīru pirmajā gadā veido 30 000 eiro. “Ja Latvija pāriet uz obligātā dienesta sistēmu, tad būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksā lētāk kā nereti ir ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu,” norādīja ministrijā.

Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas infrastruktūrai būtu 38,1 miljoni eiro, ekipējumam 7,72 miljoni eiro, bet ieročiem būtu nepieciešams tērēt 9,87 miljonus eiro. Papildu tam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro lielas ikgadējās izmaksas. “Salīdzinot šos izdevumus ar kaimiņvalsts Lietuvas ambīciju, tas ir iesaukt ierobežotu pilsoņu skaitu, papildus esošajam profesionālajam dienestam, sasniedzot 7000 obligātā dienesta karavīru atzīmi, izdevumi šādas sistēmas nodrošinājumam pieaug vairākas reizes,” argumentē AM.

Pat, ja tiktu pieņemts lēmums par obligātā dienesta atjaunošanu, tad līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, šāds dienests būtu kā papildinājums jau esošajam profesionālajam dienestam un Zemessardzei. Turklāt pat ar augošo aizsardzības finansējumu, vēl joprojām nav iespējams pilnībā apgādāt kā regulāro spēku veidus tā Zemessardzi.

Obligātā dienesta reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs šāda dienesta karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta tiek automātiski ieskaitīts NBS rezervē.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārējo, NATO valstīs pieņemto rezerves karavīru apmācības modeli, rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību, atgādina AM.

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo obligātā dienesta karavīru skaitu, būtu nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18—50 gadiem.

AM ir rūpīgi analizējusi 2008. gada Krievijas—Gruzijas karu un Krievijas agresiju Ukrainā. Kā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka abus konfliktus raksturo ātra un profesionāla agresora spēku darbība, kuru iespējams apturēt tikai ar efektīvu un labi sagatavotu profesionālu spēku palīdzību.

AM un NBS jau kopš 2015. gada pastāvīgi sadarbojas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri ir snieguši detalizētu informāciju par Krievijas bruņotajiem spēkiem un tās atbalstītajiem separātistiem. Saskaņā ar Ukrainas puses sniegto informāciju, obligātā dienesta karavīri nav pienācīgi sagatavoti un spējīgi stāties pretim profesionāliem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kurus pamatā veido profesionālais dienests jeb tā sauktie “kontraktnieki”.

“Obligātā dienesta atjaunošana pašreizējā situācijā lieliski kalpotu Krievijas mērķim, proti, tiktu ievērojami vājināts un pat iznīcināts profesionālais dienests un Zemessardze, jo kā vienam tā otram tiktu atņemts finansējums un apturēti iesāktie attīstības projekti. Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums, kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kura pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb “lielgabalu gaļu”,” retoriski norāda AM.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts kāds Raimonds Lejnieks–Puķe.

Šobrīd iniciatīvu parakstījusi 71 persona. Iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešami 10 000 paraksti. Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Pagājušā gada pavasarī, piemēram, Baltijas Asamblejas (BA) sanāksmē Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL–TB/LNNK) paziņoja, ka Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

Latvija 2006. gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.

Komentāri (41)

west 04.01.2017. 13.23

Un vēl tas, ko teikt nekadi nedrīkst.

Purčika un Maskačkas iesauktajiem “patriotiem” vajag iedot dienesta ieročus. Tad pagaidīt, uz kuru pusi viņi šaus kara gadījumā ar visreālāko, potenciālo agresoru.

Minam 3x ?

+14
-2
Atbildēt

4

    robotron > west 04.01.2017. 13.28

    Kur vēl vairāk Krievijas interesēm, kad mūsu armijā čum un mudž no trulajiem, ādamsoniem, dāboliņiem, lasmaņiem, bergmaņiem un rublovskiem? Tas tā, attiecībā uz Purčika un Maskačkas “patriotiem”.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    robotron > west 04.01.2017. 17.37

    Vai domā, ka Čevera, Trulā, Ādamsona, Jaundžeikara, Segliņa, Godmaņa, Mūrnieces un Kozlovska selekcionētā milicija īpaši atšķirās un speciālie dienesti, kas nodrošinājuši brīvu pieeju valsts noslēpumiem: Meļņikam, Zaharjinam, Savickim, Rāvim, Korenam un citiem nedraugiem, nešaus latviešiem mugurās?

    Esmu par to, lai par mūsu drošību gādātu NATO karaspēks, kurā varētu dienēt arī mūsu karavīri, robežapsardze, kuras vienīgie aizturētie parasti ir vjetnamieši, kas apzog IeM un robežsardzes vadības, tiktu deleģēta tam pašam NATO karaspēkam, par iekšējo drošību gādātu ASV FIB, kas 10 gadu laikā izaudzētu mūsu pašu kadrus, bez padumjās milicijas un čekas noziedzīgās pagātnes un Latvijai nebūtu suverēna(lasi: prokremliska) ārpolitika. Gruzijā bija izcili panākumi noziedzības apkarošanā, kad tika nomainīta IeM vadība un patriekti padumjie miliči.

    Sadarbība ar “Crown Agents” bija lieliska, salīdzinot ar Godmaņa definētās valsts – Vaškēviča un Dāboliņa iedibināto kārtību, kas, nešaubos, turpinās arī šobaltdien.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > west 06.01.2017. 17.07

    robotroniņš ir rasists un uzskata latviešus par untermenšiem, kas spējīgi dzīvot tikai protektorātā, kungu rases vadībā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > west 04.01.2017. 13.48

    Tad pagaidīt, uz kuru pusi viņi šaus kara gadījumā ar visreālāko, potenciālo agresoru.

    Minam 3x ?

    ————-

    Manī drīzāk bažas raisa uz kuru pusi šaus daudzo apsardzes firmu latviski nerunājošie “sargi” ar nezin kādā veidā iegūtām ieroča nēsāšanas tiesībām.

    p.s. Lai Latvijā iegūtu auto vadītāja apliecību, latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas. Interesanti kā ir ar ieroča nēsāšanas atļauju?

    +11
    -1
    Atbildēt

    0

nomale 04.01.2017. 20.38

Igaunijas armija ir vislabākā Baltijā, bet baidos, ka tikai miera laikā. Militāra uzbrukuma Baltijas valstīm gadījumā tieši Igaunija būs visvājākais posms. Palasiet komentārus igauņu delfos – salīdzinājumā mūsu krievu delfi ir tolerances paraugs. Komentētāji galvenokārt tur ir iebraukušu krievu melnstrādnieku pēcteči, kas dzīvo Igaunijas austrumos no kurienes faktiski visi igauņi pēc kara tika izraidīti. Starp citu tie jugendputinisti ir tieši tajā vecumā, kad obligāti jādodas mācīties karot. Nu tad iedomājieties krīzi, rezervistu sasaukšanu, ieroču izdalīšanu, pozīcijas,…

+7
-2
Atbildēt

1

    Miervaldis > 07.01.2017. 14.36

    Melnstrādnieku pēctečus uz alternatīvo dienestu, šrubīt municipālās atejas un pienest pīles slimnīcās. Laiks ilgks nekā militārajam dienestam, lai nedomā, ka dzīve ir rožu dārzs :D

    0
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 04.01.2017. 18.50

Karavīrs tā ir profesija,kurā ir jāstrādā ik dienas visā tajā dzīves posmā, kamēr kareivis ir kareivis, nevis kādas citas profesijas pārstāvis. Ir muļķīgi domāt, ka gads, kuru esi pavadījis kazarmā, ir pietiekams laiks, lai visu atlikušo mūžu justos kā kareivis.

Zemessardzē ir visas iespējas gatavot sevi valsts aizsardzībai, tādēļ ir drīzāk jāpajautā, kādēļ Latvijā var sastapt vīriešus, kuri ir militāram dienestam atbilstošā vecumā, bet nav zemessargi?

Droši vien, pareizā atbilde ir – daļa vīriešu nav zemessardzē tādēļ, ka viņus tas neinteresē, viņiem tas riebjas utt, bet tad – kāda jēga šādos ļaužos ir ieguldīt līdzekļus, turot tos piespiedu kārtā kazarmā? Tas ir tas pats, kas šo naudu nolaist podā. Iznākot no kazarmas “brīvībā”, viņš neko nebūs iemācījies, un, ja kaut ko arī būs iemācījies, tad pēc pusgada būs visu aizmirsis.

+8
-3
Atbildēt

2

    robotron > rinķī apkārt 04.01.2017. 19.12

    Varbūt cilvēkus nevilina zemessardze tāpēc, ka zemessargu saraksts ar visiem dzīvesbiedriem, bērniem un vecākiem un precīzām to adresēm glabājas Lubjankā, Dzeržinska laukumā un X stundā tiem var aiziet pakaļ Kozlovska un Maizīša plintnieki kopā ar bruņotām atvaļinātām Krievijas militārpersonām?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > rinķī apkārt 06.01.2017. 14.49

    Nejauc alu ar viskiju, tad nerādīsies murgi par Lubjanku :D

    Potenciālā agresora drošības dienestos ir tādi specialisti, kas no kura katra izsitīs atzīšanos ne tikai zemessarga statusā, bet pat Atlantīdas plūdu organizēšanā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu