Makeins: ASV un Baltijas attiecības pašlaik ir svarīgākas nekā tās bijušas ilgu laiku • IR.lv

Makeins: ASV un Baltijas attiecības pašlaik ir svarīgākas nekā tās bijušas ilgu laiku

21
ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass. Foto: LIIS TREIMANN, POSTIMEES

ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins ieradies vizītē Igaunijā un dosies tālāk uz Latviju, Lietuvu, Ukrainu, Gruziju un Melnkalni. 

ASV un Baltijas valstu attiecības, iespējams, ir svarīgākas nekā tās bijušas ilgu laiku, otrdien vizītes laikā Tallinā paziņoja ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins, vesta LETA.

“Mans vēstījums – gan no republikāņiem, gan demokrātiem – ir tas, ka mēs saglabāsim savas saistības pret NATO, mēs saglabāsim ASV klātbūtni un sadarbību, un mācības. Un mēs novērtēsim, piemēram, drosmīgos jaunos Igaunijas iedzīvotājus, kas strādā ar mums kopā Afganistānā tieši šajā brīdī, kad šeit runājam,” Makeins teica kopīgā preses konferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu. 

“Igaunijai neuzbruka [2001.gada] 11.septembrī, Amerikas Savienotajām Valstīm uzbruka 11.septembrī. Igaunija un citas valstis, mūsu sabiedrotie NATO, pievienojās mums garajā ceļā uz Afganistānu, lai atbildētu uz uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm,” piebilda republikāņu senators. “Mans vēstījums ir – šajā laikā, kad piedzīvojam tādas lietas kā kiberuzbrukumi, ko veic Krievija, Ķīna un citas valstis, kad redzam agresijas turpināšanos Krimā un Austrumukrainā, kad redzam nepārtrauktus draudus Gruzijai, – mūsu attiecībām, iespējams, ir vēl lielāka nozīme nekā tā ir bijusi ilgu, ilgu laiku,” teica Makeins. 

Savukārt Ratass pēc tikšanās ar senatoriem uzsvēra, ka ASV ir bijušas, ir un būs vienas no Igaunijas nozīmīgākajām sabiedrotajām un ASV vienmēr var paļauties uz Igauniju. Igaunijas premjers teica, ka senatoriem apliecinājis, ka Igaunijai un ASV ir kopīgas vērtības un abu valstu izpratne par izaicinājumiem ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ļoti līdzīga, informēja Igaunijas valdības preses dienestā. 

“ASV ieguldījums Igaunijas un abu pārējo Baltijas valstu drošības attīstībā pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ir bijis nenovērtējams. Es jums apliecinu, ka esam par to ļoti pateicīgi,” Ratass sacīja ASV senatoriem un piebilda, ka ASV ieguldījums NATO un Eiropas drošības garantēšanā ir jāatzīst. 

“Es jums apsolu, ka Igaunija arī turpmāk atvēlēs vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, kā arī segs izmaksas, kas saistītas ar sabiedroto spēku uzņemšanu,” klāstīja Ratass. Igaunijas valdības vadītājs arī teica, ka Igaunija, kas kopā ar ASV karavīriem ir piedalījusies operācijās Irākā un Afganistānā, joprojām ir gatava ar saviem karavīriem sniegt ieguldījumu ārvalstu operācijās un cīņā pret terorismu. “Mēs jums palīdzēsim nest šo nastu,” Ratass sacīja. 

Delegācija, kurā bez republikāņa Makeina ir arī republikānis Lindsijs Greiems un demokrāte Eimija Klobušara, Igaunijā uzturas otrdien un trešdien. Vizītes laikā senatoriem paredzēts tikties ar ne tikai ar Ratasu, bet arī Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un ārlietu ministru Svenu Mikseru, lai apspriestu reģionālās drošības jautājumus un NATO plānus Igaunijā, kā arī transatlantiskās attiecības un Igaunijas un ASV sadarbību. 

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terrass pasniegs Makeinam Igaunijas Aizsardzības spēku Nopelnu krustu par viņa būtisko ieguldījumu Igaunijas aizsardzības un drošības stiprināšanā. Brauciena ietvaros senatoru delegācijai paredzētas vizītes Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Gruzijā un Melnkalnē. 

Ziņu aģentūra “Reuters” norādījusi, ka senatoru vizītes mērķis ir mazināt Baltijas valstu šaubas, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps varētu nepildīt NATO saistības, kas ir šo valstu drošības garants. Pirms vēlēšanām Tramps paziņoja, ka NATO palīdzība tiks sniegta tikai pēc tam, kad tiks izvērtēts, vai apdraudētās valstis ir izpildījušas savas saistības par aizsardzības finansējumu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta apmērā. Abi republikāņu senatori, kas ieradušies Igaunijā, neatbalstīja Trampa virzīšanu prezidenta amatam un ir pauduši bažas par viņa attieksmi pret Krieviju.

Komentāri (21)

atrium 27.12.2016. 23.14

Būtu amerikāņi izslimojuši savu politkorektumu 8 gadus ātrāk, šodien mēs dzīvotu nesalīdzināmi labākā pasaulē. Nebūtu bijis Krimas anneksijas, nebūtu kara Ukrainā un Sīrijā, pilnīgi iespējams, Gruzija būtu atguvusi savas teritorijas.

Cerēsim, ka Vjetnamas kara varonis, Makkeina kungs, sarunās ar mūsu kremļjaģām un čekas kājslauķiem nebūs pār mēru diplomātisks savos izteicienos, īpaši, kas attiecas uz putļerastiem: Vējoni un Rinkēviču.

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu