Pirms 70 gadiem iebraucot Anglijā, Novadnieku ģimene aizveda līdzi Latvijā pierakstītu vecmāmiņas Emmas piparkūku recepti. Tās Ziemassvētkos ēduši visi Bredfordas latvieši
Kad latvieši 1947. gadā no dīpīšu nometnēm nokļuva Anglijā, viņiem nācās rekonstruēt pazīstamās garšas. Ēdienu pasaulē gandrīz nekas neatgādināja mājas, atceras arī Aina un Ēriks Novadnieki (87 un 92 gadi) no Bredfordas. «Vai anglis dzēra rūgušpienu un ēda biezpienu? Nē. Rudzu maizes, kad mēs te iebraucām, vispār nebija, rudzi tika audzēti tikai viskijam. Tad Pureniņš, kas arī Latvijā bija beķeris, sāka cept rupjmaizi. Citreiz neizdevās, iznāca tikai tāds klucis, vēl trakāk nekā jums ķieģelītis. Bet to sūtīja pa visu Angliju, jo citas jau nebija.»
Angļi nekūpināja zivis, pat meža sēnes ir sākuši lasīt tikai pēdējā laikā. «Mūs ar vīru mežā reiz gribēja apcietināt, it kā mēs kādu indēt gribam. Poison! Es teicu: ja tās būtu indīgas, es jau sen būtu mirusi.»
Tieši otrādi, Aina ilgus gadus garšīgi ir pabarojusi daudzus, viņa bija saimniece Bredfordas Daugavas vanagu namā. «Taisījām visus latviešu ēdienus.» Kādus? «Rasolu, cepešus, pildījām olas. Pirkām kāpostus, pašas ēvelējām, turpat namā skābējām, lielajā pieliekamajā mucā rūga.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.