Filoloģei Intai Jansonei un bankas darbiniekam Mārim Čeičam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai viņi izveidotu savu tautastērpu. Intai gandrīz jau gatavs Alsungas sievas, Mārim – Ērgļu vīra tautastērps. Ko viņi atklājuši par savu tautu un sevi, aužot, izšujot, adot un kaļot?
Kad Inta uzvelk oranžos brunčus, izšūto kreklu, pērlītēm rotāto melno vamzi, viņas mugura iztaisnojas. Arī Māris, uzvilcis kreklu un pusgaros svārkus, kādi varētu būt valkāti Ērgļu pusē, izskatās staltāks. Tautastērps maina cilvēku, saka gan Inta, gan Māris, kuri, neviena nemudināti, veido savējo.
Ne viss ir pašu rokām darināts. Bet diez vai arī senākos laikos katrs spēja sev visu tautastērpu izgatavot. Ne kalējs izšuva krekla piedurknes, ne meita kala pogas un saktas.
«Ja neesi gatavs maksāt bargu naudu par izšūtu linu kreklu, pamēģini pats izšūt! Nu, pamēģini!» saka Inta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.