FIB paātrinājis izmeklēšanu Klintones e-pasta lietā

Amerikāņi jūt spriedzi vēlēšanu dēļ; demokrāti iesūdz Trampu par biedēšanu

Amerikas Savienoto Valstu Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) paātrinājis izmeklēšanu demokrātu Baltā nama kandidātes Hilarijas Klintones e-pasta lietā, jo FIB direktors Džeimss Komijs saņēmis plašu kritiku par izmeklēšanu tik neilgu brīdi pirms vēlēšanām, vēsta laikraksts “Losangeles Times”, citē aģentūra LETA.

FIB izmeklētāji sākotnēji bija plānojuši izmeklēšanu vairāku nedēļu garumā, tomēr pēc kritikas saņemšanas sākuši steigties. FIB esot nolēmis pabeigt sākotnējo novērtējumu tuvāko dienu laikā, tomēr nav nolemts, vai un kā tā rezultāti tiks atklāti publiski. Nav arī zināms, vai visa izmeklēšana tiks pabeigta pirms 8.novembrī paredzētajām vēlēšanām.

Kā ziņots, FIB piektdien apliecināja Savienoto Valstu likumdevējiem, ka ir atsācis izmeklēšanu par Klintones e-pasta vēstulēm, kas nosūtītas laikā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra amatu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad uzietas jaunas e-pasta vēstules, “kas, pēc visa spriežot, attiecas uz lietu”. FIB spers “pienācīgus izmeklēšanas soļus”, lai noskaidrotu, vai šajos e-pastos ir slepena informācija, “kā arī, lai izvērtētu to svarīgumu attiecībā uz izmeklēšanu”, sacīja FIB direktors Džeimss Komijs.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas 8.novembrī, un vairāk nekā puse amerikāņu jūt spriedzi vēlēšanu dēļ, noskaidrots tirgus pētījumu kompānijas “Harris Poll” aptaujā, kas rīkota pēc Amerikas psihologu asociācijas pasūtījuma, ziņo aģentūras LETA-AFP.

“Cilvēki vienmēr vēlēšanu laikā jūt zināmu spriedzi, bet es nekad neesmu redzējusi to tik ekstrēmi,” norādīja Losandželosas apkārtnes psiholoģe Džūdija Blūma. “Tā ir ļoti negatīva kampaņa, kandidātiem [demokrātei Hilarijai Klintonei un republikānim Donaldam Trampam] apsūdzot vienam otru melos, sakot, ka vēlēšanas ir negodīgas, un tas rada bezcerības sajūtu,” teica Blūma.

Psihiatrs Roberts Braits atzinis, ka tik lielu nemieru amerikāņos viņš nav pieredzējis kopš 2011.gada 11.septembra teroraktiem un ekonomiskās krīzes laikiem. “Cilvēki baidās par finansiālo drošību, par nacionālo drošību, no teroristu uzbrukumiem, pastāv bailes no “citiem”,” viņš skaidroja.

Īpaši republikāņi bažījas par ASV Augstāko tiesu, jo nākamais prezidents uz mūžu varēs iecelt, iespējams, pat vairākus tiesnešus. Republikāņi baidās zaudēt kontroli pār Kongresu un bažījas par partijas nākotni.

Savukārt ASV Demokrātu partijas pārstāvji četros štatos vērsušies tiesā pret republikāņu Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu, vainojot viņu par vēlētāju iebiedēšanu, vēršoties minoritāšu vēlētājiem. Federālajā tiesā Arizonā, Nevadā, Ohaio un Pensilvānijā iesniegtajās prasībās demokrāti apgalvojuši, ka republikāņi ķērušies pie “vēlētāju iebiedēšanas”, kas pārkāpj 1965 gada Vēlētāju tiesību likumu un 1871.gada likumu, kas vēršas pret kukluksklanu.

“Tramps ir izvēlējies virzīt savas kampaņas mērķi par vēlētāju apspiešanu, izmantojot skaļāko mikrofonu valstī, lai aicinātu savus atbalstītājus iesaistīties nelikumīgā iebiedēšanā,” iesniegumā tiesai rakstīja Ohaio Demokrātu partijas. Līdzīgi paziņojumi bija arī citos iesniegumos.

Kopš augusta Tramps ir aicinājis savus atbalstītājus prezidenta vēlēšanu dienā 8.novembrī novērot vēlēšanu iecirkņus, meklējot iespējamus vēlēšanu pārkāpumus, pievērošot īpašu uzmanību tādām pilsētām kā Filadelfija un Sentluisa, kurās ir liels minoritāšu īpatsvars.