ES fondi – ko sagaidām pēc 2020.gada? 16

Foto: Ieva Čīka, LETA
Nils Sakss
Print Friendly, PDF & Email

Pagaidām nav atbildes par daudzgadu budžeta daļu investīcijām

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk nekā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk nekā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020.gada. Uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027.gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

ES budžetu veido ES dalībvalstu iemaksas, un valstis labi zina, kuras iemaksā vairāk, nekā saņem, tās ir neto maksātājas, un kuras no ES budžeta saņem vairāk, nekā iemaksā, proti, neto saņēmējas.

Neto maksātāju galvenā nostāja ir nepiekrist nekam, kas palielinātu iemaksas ES budžetā, un jaunās vajadzības finansēt no līdzekļu pārdales iekšienē.

Latvijai pieejamais ES finansējums sastāv no divām daļām – viens finansējums pamatā kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai pēc noteiktiem kritērijiem tiek sadalīts dalībvalstīm, otra finansējuma daļa visām ES valstīm ir kopīga, un valstu institūcijas piedalās kopējos konkursos par šo finansējumu.

Pašlaik var saskatīt šādus procesus, kas varētu ietekmēt jauno daudzgadu budžetu:
1. Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES;
2. Pašlaik dominējošais viedoklis, ka ES budžets nav spējīgs risināt jaunos izaicinājumus, jo tas ir pārāk precīzi saplānots laika periodam uz priekšu;
3. Uzskats, ka ES primāri jāfinansē pasākumi, kam ir “ES kopējā pievienotā vērtība”.

Ņemot vērā šos procesus un ES pamatlīgumu noteikumus, var mēģināt prognozēt, kādas varētu izskatīties jaunā budžeta aprises pēc 2020.gada. Ir maz ticams, ka neto maksātāji piekristu kompensēt finansējuma zaudējumu no Apvienotās Karalistes izstāšanās, tāpēc ES kopējais budžets būs mazāks salīdzinošajās cenās.

Visticamāk, tā finansējuma daļa, kas pēc noteiktiem kritērijiem tiek sadalīta dalībvalstīm visam septiņu gadu periodam, būs proporcionāli zemāka nekā šajā periodā, jo, pirmkārt, nepieciešamība pēc lielākas elastības netiks ignorēta un, otrkārt, vēlme veidot lielākas centralizētas programmas kopējai iekšējai un ārējai drošībai būs atspoguļota ES budžetā.

Šo iemeslu dēļ var prognozēt, ka valstīm “iezīmētais” finansējums samazināsies vairāk kā Apvienotās Karalistes lēmuma izsauktais proporcionālais samazinājums. “Iezīmētais” finansējums pamatā dalās divās daļās: finansējums kohēzijas politikai – ERAF, ESF, KF – un finansējums kopējai lauksaimniecības un zivsaimniecības politikai. Tas, kura no šīm daļām cietīs vairāk, atkarīgs no ES valstu sarunu prasmes.

Kohēzija ES iekšienē, lauksaimniecības subsidēšana un ES centralizētās rīcības finansēšana ir trīs galvenie bloki, starp kuriem būs jāatrod jaunais līdzsvars.

Katrā blokā no individuālo valstu interešu viedokļa svarīgi būs kritēriji, kā finansējums tiks sadalīts. Kohēzijas jomā var prognozēt, ka kritēriji tiks “precizēti”, tomēr mazāk ticams, ka tie tiks būtiski mainīti. Ja tā, tad Latvija joprojām kvalificēsies kā “mazāk attīstītais ES reģions” un saglabās pieeju finansējumam, kas iezīmēts šiem reģioniem un veido lielāko daļu no kohēzijas finansējuma.

Kohēzijas finansējumam ir viens apstāklis, kas samazinās Latvijai pieejamo daļu pat tad, ja visi noteikumi paliks tādi paši kā līdz šim. Proti, daļu no kohēzijas finansējuma mazāk attīstītajiem reģioniem piešķir proporcionāli bezdarbnieku skaitam, ja tas pārsniedz vidējo bezdarba rādītāju mazāk attīstītajos reģionos. Šajā plānošanas periodā Latvijas bezdarba līmenis bija augstāks nekā vidēji mazāk attīstītajos reģionos. Tā kā Latvijā bezdarba līmenis samazinās, bet vidējais bezdarba līmenis mazāk attīstītajos reģionos sakarā ar vājo ekonomikas stāvokli daudzās ES valstīs nākamajā plānošanas periodā būs pieaudzis, prognozes rāda, ka Latvija šim finansējumam vairs nekvalificēsies.

Kopējā lauksaimniecības politikā Latvijai svarīgi panākt tādus subsīdiju sadales nosacījumus, kas nodrošina godīgu konkurenci ES tirgū.

Ņemot vērā, ka kopējais “iezīmētais” finansējums ar lielu varbūtību būs mazāks nekā šajā periodā, Latvijai būs svarīgāk nekā jebkad agrāk aktīvi piedalīties centralizētā finansējuma sadales kritēriju izstrādē, lai nodrošinātu, ka mēs spējam piedalīties un uzvarēt ES kopējos konkursos uz centralizēto finansējumu.

Ņemot vērā augstāk minētos nezināmos, pašlaik var diezgan droši prognozēt, ka jaunajā plānošanas periodā Latvijai pieejamais ES finansējums samazināsies, tomēr, lai arī kā mēs vēlētos, jebkādu skaitļu nosaukšana par finansējuma samazinājumu šobrīd būtu vien spekulācija.

Nils Sakss ir Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors.

Komentāri (16)

Edgars Avotiņš 05.10.2016. 12.04

Es jau pirms 2008. gada sāku “protestēt”, ka mēs būsim trubā, ja ES fondus izmantosim ērtību buvniecibai – celiņiem, parciņiem, ūdens atdzelžošanai nekurienes vidū utml projektiem. Uzbuvēsim par ES naudu, to notrallināsim, bet pēc tam nāksies meklēt naudu valsts un pašvaldību budžetos uzturēšanai.

Es pat vēl šaubos par par RailBaltica – vai tiešām bus kravas no Helsinkiem, kas spēs apmaksāt uzturēšanu?

Vajadzēja šos fondus ieguldīt tā, lai rastos labi apmaksātas darba vietas:

1) ceļu līdz rūpnīcai

2) lētāka apkure ar vietējo kurināmo

3) eksporta veicināšana

utml

Šādi ieguldījumi radītu naudu un spēlētu pozitīvi arī pēc ES fondu beigšanās.

+7
0
Atbildēt

7

Austras koks 05.10.2016. 06.46

Rakstiņš tāds vispārīgs, tomēr īsi un labi apkopo situāciju.

Bet galu galā, mums ir jāmācās dzīvot bez svešu līdzekļu piešprices. Protams, ja tādi pieejami, tie ir jāizmanto, bet balstīt uz to ekononisko domāšanu nevajadzētu. Tas stipri līdzinās padomjlaika naudas izsišanai no centra, un patiesu ekonomisko domāšanu bremzē.

P.S. Es jau domāju, ka tas prosaskaņiskais žurnālistelis un pīarščiks ieticis Finanšu ministrijā par departamenta vadītāju. Bet, paldies Dievam, šis ir cits Nils Sakss.

+5
-3
Atbildēt

2

    edge_indran > Austras koks 05.10.2016. 15.16

    ———Nils Sakss:”Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai -..”

    ========================================================================================

    Arī šis ir savējais “āzis-dārznieks” ES fondu apguves lauciņā, kuram ne Valsts Kontroles revīzijas, ne kādi analītiski pētījumi nav vajadzīgi.

    “… nav pieļaujama situācija, ka Latvijā nav neviena, kas patiesi uzrauga, kā tiek apgūti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi.

    Godmanis šodien [28.09.2012.] žurnālistiem sacīja, ka ir nepieciešams analizēt, kā Latvijā tiek izmantota fondu piešķirtā nauda, jo agri vai vēlu to prasīs arī Eiropas Savienība. Šāda analīze arī nepieciešama, lai varētu ieplānot jaunu naudas apgūšanu, jo patlaban neesot īsti skaidrs, kā pa nozarēm sadalīt nākamajā ES plānošanas periodā pieejamo naudu, plāni esot vien “ar pirkstu debesīs uzrakstīti”, teica politiķis.”

    http://www.la.lv/wp-content/uploads/2013/10/g1/godmanis_ivars5.jpg

    http://www.la.lv/godmanis-premjeram-jauznem-virsvadiba-par-es-fondu-apguvi-2/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Reālists > Austras koks 07.10.2016. 08.21

    Faktiski ES fondi

    0
    0
    Atbildēt

    0

atrium 05.10.2016. 14.59

Edgars Avotiņš

Ilgstoši lauķiem maksāja platībmaksājumus ne tikai par sagādāto sienu mājlopiem, vai uzceltām siltumnīcām, bet ari par nopļautu lauku, tā faktiski bremzējot lauksaimniecības attīstību. Par iznīcinātām cukurfabrikām saņemtām kompensācijām, tie, kuri tur nebija ne santīmu ielikuši, ne skrūvīti ieskrūvējuši, naudiņu jau sen nobraukušii dārgos automobīļies, nospēlējuši kazino vai iztērējuši perversās izpriecās.

+3
-2
Atbildēt

1

    edge_indran > atrium 05.10.2016. 15.46

    ———–

    ” Eiro ieviešana ir ģeopolitisks projekts, zināms vainagojums tam, ko Latvija darījusi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), intervijā «Latvijas Avīzei» atzinis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (2012. gada 20. septembrī)

    =======================================================================================

    Ja ir gruntīgs sponsors, tad ne santīms jāliek, ne skrūvīte jāskrūvē – vienas izpriecas bez gala un malas!

    http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2014/02/25/article-2567060-1BD005B400000578-501_634x393.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu