Projektu dalībnieces un novērotājas pieredze
Pēdējo triju gadu laikā pasaules masu un sociālo mediju uzmanības un diskusiju lokā visaktuālākais ir bijis jautājums par bēgļiem Eiropā. Nekas neliecina, ka šīs tēmas popularitāte tuvākajā laikā varētu kristies.
Katru dienu par kautiņiem
Gandrīz vai ik dienas sastopam vispārēju un vienveidīgu informāciju par jaunām bēgļu laivām, kas šķērso Vidusjūru un piestāj mūsu kontinenta salās Lampedūza, Sicīlijā, Maltā, u.c., ģimenēm un individuāliem bēgļiem, kas nelegāli pa sauszemi šķērso robežas un lūdz patvērumu Eiropā. Lielākoties masu mediju statistikā tiek minēti bēgļi no Sīrijas vai Irākas, daudz retāk informācijas saturā redzam atsauces uz Āfrikas bēgļiem vai bēgļiem no Eiropai attālākām valstīm – Bangladešas, Pakistānas.
Masu medijos gandrīz katru dienu ir sastopamas vispārinātas ziņas par kautiņiem bēgļu centros, uzbrukumiem eiropiešiem, stihiski izveidotām bēgļu nometnēm, aprēķiniem par pabalstu apjomu un integrācijas izmaksām, ko tērē Eiropas lielvalstis, uzņemot bēgļus. Vidējais eiropietis saņem arī pietiekami plašu informāciju par kvotām, diskusijām par bēgļu uzņemšanu un solidāru sadalīšanas procesu Eiropas Savienības valstīs, aprēķinus par dzimstību, bezdarbu un Eiropas drūmo nākotni.
Vienveidīgi un deformēti
No vienas puses, lasītājs vai mediju eksperts var teikt, ka informācija ir vairāk nekā pietiekama, lai katrs apzinīgs pilsonis jebkurā Eiropas valstī spētu saņemt vajadzīgās ziņas. Ja puslīdz oficiālajai informācijai piepulcina diskusijas sociālo mediju telpā, tad droši var teikt, ka pēdējo gadu laikā bēgļu krīze pasaulē ir radījusi nebijušus informācijas plūdus. Varētu būt visai optimistiska aina, kas atspoguļotu bēgļu krīzes laika masu mediju darbu, bet ar dažiem nopietniem izņēmumiem, kas skar informācijas satura kvalitāti.
No sava kā pētnieces un divu bēgļu projektu dalībnieces un novērotājas Sicīlijā, Itālijā, skatupunkta varu izcelt dažas problēmas – informācijas šaurais vēsturiskais un ģeogrāfiskais konteksts. Lielākā daļa Eiropas masu mediju akcentē bēgļu krīzi kā šauru Eiropas problēmu, kur lielākā daļa bēgļu vēlas nonākt pārtikušajā Eiropā. Šis viedoklis pašos pamatos ir vienveidīgs un deformēts.
Pēc ANO statistikas datiem 2014./2015.gadā ir redzams, ka šobrīd aptuveni 20 miljoni planētas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās karu, konfliktu un klimata izmaiņu radīto seku dēļ. Lielākā daļa bēgļu jeb 86% paliek kaimiņvalstīs, jeb tā dēvētajās Trešās pasaules valstīs.
Eiropas Savienības valstīs ir nonākuši tikai aptuveni 3% no visiem pasaules bēgļiem.
Šī nav Eiropas bēgļu krīze, bet vispasaules humānā krīze, ar kuru nopietni saskaras ne tikai Eiropa vai izceļotāju kaimiņvalstis, bet arī Austrālija, ASV, Kanāda u.c. Runājot par vēsturi, tiek minēts, ka tā ir unikāla vai nebijusi parādība, taču arī tas nav tiesa.
Atliek tikai palūkoties nesenā 20.gadsimta otrās puses vēsturē, lai tur atrastu vairākus ļoti masīvus bēgļu viļņus ne tikai Eiropas kontinentā, piemēram, Austrumeiropas bēgļu straumes Rietumeiropā un tā dēvēto DP jeb ”displaced persons” – ”pārvietoto personu” nometnes, bet arī pārējos pasaules kontinentos – bijušās Dienvidslāvijas bēgļu straumes uz ASV, Kanādu u.c., cilvēku un dabas kataklizmu radīto nepārtraukto cilvēku migrāciju Āfrikas kontinenta iekšienē.
Moderno tehnoloģiju loma
Nav vērts šeit iztirzāt visai plaši masu medijos apspriesto moderno telefonu lietošanu bēgļu ceļā uz Eiropu, bet vēlos akcentēt moderno tehnoloģiju piedāvāto, īpaši interneta lomu un tā anonimitāti šajā krīzē.
Jau pirms vairāk nekā 15 gadiem sociologi un eksperti brīdināja, ka visai tuvā nākotnē pasaulē iestāsies brīdis, kad nacionālo valsti un realitātē eksistējošas un sataustāmas varas institūcijas nomainīs anonīmas, virtuālā vidē eksistējošas grupas, kas būs mobilākas un efektīvākas dažādu nekontrolēto ekonomisko un globālo procesu organizētājas un veicinātājas. Lielākā daļa politiķu, drošības institūciju un sabiedrības pret šādām futūristiskām teorijām izturējās ar zināmu skepsi.
Mūsdienās droši var teikt, ka cilvēku kontrabandas bizness eksistē, plaukst, regulē cilvēktirdzniecības un bēgļu plūsmu.
Tas veido savu anonīmo paralēlo realitāti virtuālajā vidē visai netraucēti, ļoti veiksmīgi, efektīvi un anonīmi. Pasaule un drošības institūcijas tam nav bijušas pietiekami sagatavotas.
Ved strupceļā
Mūsdienu masu mediji lielākoties necenšas meklēt dziļāku patiesību un plašāku kontekstu, bet aprobežojas ar visai vienpusīgu vai ļoti politizētu informāciju, kura raksturo katra politiskā spārna ideoloģiskās ambīcijas un mērķauditoriju.
Ļoti bieži masu mediju vēstījums ir vispārināts un mulsinošs.
”Bēgļi – teroristi”, ”bēgļi – pabalstu tīkotāji”, ”Eiropas bojāeja” – šādu informāciju var simboliski nodēvēt par ”informatīvo terorismu”, kur galvenais ir vai nu viena politiskā spārna viedokļa atspoguļošana vai stereotipu un aizspriedumu, bet visvairāk – baumu un sensāciju izplatīšana.
Bezatbildīga un vienveidīga pieeja nogalina jau pašā būtībā gan politisko dialogu Eiropā, gan kļūst par ”iznīcināšanas ieroci” pret bēgļiem. Visvairāk un vissāpīgāk ikvienam masu medijam un arī mums katram no būtu jāapzinās, ka dezinformācija un nekvalitatīva žurnālistika neko mūsdienu pasaules humānajā krīzē neatrisina, bet tikai neglābjami saasina un ieved strupceļā.
Dr.hist. Inese Runce ir Biznesa augstskolas ”Turība” docētāja.
Komentāri (22)
Optiskais Tēmeklis 04.10.2016. 12.06
Nulsinoši ir arī zinātņu doktores izpildījumā lasīt un pamanīt bēgļu un citas motivācijas migrantu nenošķīrumu, bēļu un imigrantu upuru statistikas nemeklēšanu, neminēšanu, noklusēšanu utt., utml. Varbūt tāds materiāls der vienīgi publiski nepateiktai pateicībai, vienlaikus atkaitei UN UHCR paticībā par sadarbību, karjeras labad papildinot CV ar modernu, egoistiski svarīgu, tēmturi. Varbūt? Visticamāk.
0
uldis_rats 04.10.2016. 16.39
“(..)’Bēgļi – teroristi”, ”bēgļi – pabalstu tīkotāji”, ”Eiropas bojāeja” – šādu informāciju var simboliski nodēvēt par ”informatīvo terorismu”(..)”
Pardon, bet autore (saskaņā ar pašas izvirzīto definīciju) pati nodarbojas ar “informatīvo terorismu” – t.i. norāda uz to, ka tendencioza informācija ir pieejama no imigrācijas pretiniekiem, nenorādot par manipulācijām, kas notiek no oficiālās varas puses. T.i. pasniedz izteikti vienpusēju informāciju.
Visspilgtākais šīs manipulācijas piemērs ir paša vārda “bēglis” neatbilstošs/nekorekts lietojums – kāpēc visi imigranti tiek saukti par bēgļiem? Tagad (kopš pieredzētās ļaužu pretestības notiekošajam) jau ik pa laikam ir dzirdamas runas Vācijā un vēl šur tur par to, ka jānodrošina ātru izvērtēšanu (vai pienākas bēgļa statuss) un noraidīto “bēgļu” izraidīšanu uz trešajām valstīm. Pie mums gan imigrācijas atbalstītājiem šāda evolūcija nav novērota.
Kāpēc netiek “atspēkoti” imigrācijas pretinieku argumenti/nosaukti gadījumi, kur ir nekorekti fakti pieminēti? Piemēram, par to ka nospiedošs vairākums no “bēgļiem” ir jauni vīrieši? Vai viņi būtu vairāk apdraudēti kā sievietes, bērni un sirmgalvji? Lūdzu, publicējiet oficiālu statistiku par “bēgļu” dzimuma un vecuma sadalījumu – lai var redzēt vai iepriekš minētais ir fakts vai arī “informācijas terorisms”.
Kāpēc par bēgli ir jāuztver tāds “bēglis”, kurš grib izvēlēties patvēruma valsti, nevis pieņemt to ko viņam piedāvā Latvija, vai kāda cita valsts? Vai tiešām valstī no kuras “bēg” apstākļi ir labāki kā piemēram, pie mums Latvijā?
0
Anonīms 04.10.2016. 12.29
ANO – cik nevainīgu dzivību ir uz jūsu pērkamajām sirdsapziņām -kaut vai Serebreņica, kur nu vel visi tie daudzie zilo ķiverīšu izvarotie un piekautie, kur nu pasaules terorista Krievijas turēšana ANO DP – jums nav morālu tiesību kaut vienam godīgam Latvijas pilsonim kaut ko pārmest – cik jūs viesnīcās un komandējumos notriecat naudu, ar kuru varētu pabarot kaut vienu mirstošo afrikāni – tā kā – manā vērtējumā jūs jau sen sen esiet baltas apkaklītes – nelieši – nevis tie,kas nogalina , bet tie, kas atbalsta nogalināšana kaut vai ar savu nespēju to novērst un turoties pie šīm funkcijām apzināt nodarot milzu ļaunumu
“”Bēgļi – teroristi”, ”bēgļi – pabalstu tīkotāji”, ”Eiropas bojāeja” – šādu informāciju var simboliski nodēvēt par ”informatīvo terorismu”, kur galvenais ir vai nu viena politiskā spārna viedokļa atspoguļošana vai stereotipu un aizspriedumu, bet visvairāk – baumu un sensāciju izplatīšana.”” – interesanti – cik miljardus itāļu mafiozniki – cilvēktirgotāji ziedo – šiem runu sacēŗētājiem?
0