Dienvidāfrikā vēršas plašumā studentu protesti • IR.lv

Dienvidāfrikā vēršas plašumā studentu protesti

30
Studentu protesti Johannesburgā. Foto: Marco Longari, LETA/AFP

Studenti vairākās Dienvidāfrikas Republikas pilsētās protesta akcijās pieprasa bezmaksas izglītību. Policija šāvusi gumijas lodes uz demonstrantiem.

Dienvidāfrikas Republikā trešdien vērtās plašumā studentu protesti pret mācību maksas paaugstināšanu, un policija šāva gumijas lodes uz demonstrantiem universitāšu pilsētiņās Johannesburgā un Greiamstaunā, ziņo LETA/AFP.

Johannesburgas Universitātes pilsētiņā Dornfonteinā notika vardarbīgas sadursmes starp studentiem un pilsētiņas apsardzi.

Austrumkāpas provinces Greiamstaunas pilsētā policija aizturēja vismaz 11 Rodsa Universitātes studentus, kas pārkāpa tiesas noteiktu aizliegumu rīkot protestus universitātes teritorijā.

“Jebkurš, kas draud vai iebiedē, vai liedz notikt lekcijām, pārkāpj šo aizliegumu,” ziņu vietnē “News 24” pavēstījis policijas kapteinis Luvujo Mdžekula.

“Šodien tika konstatēts, ka šie studenti pārtrauca lekcijas. Tas pamatā notika, draudot citiem cilvēkiem. Policijai nācās reaģēt,” viņš piebildis.

Videomateriālā bija redzams, kā policisti šauj gumijas lodes, slēpjoties aiz sienas, kliedz uz studentiem, lai tie izklīstu, un velk protestētājus uz policijas mikroautobusiem.

Protestu dēļ uz laiku ir slēgtas vairākas augstskolu pilsētiņas, tostarp Keiptaunas Universitātē, Vitsa Universitātē Johannesburgā un Durbanas Tehnoloģiskajā universitātē.

Pēdējās 10 dienās īpašo uzdevumu policija Dienvidāfrikā ir regulāri lietojusi apdullināšanas granātas un gumijas lodes, lai izklīdinātu protestējošus studentus, kuri pieprasa bezmaksas augstāko izglītību.

Protestu vilni izprovocēja valdības paziņojums, ka augstskolas pašas noteiks mācību maksas palielinājumu, bet nākamgad šī palielinājuma maksimālā robeža būs 8%.

“Ja augstākās izglītības nozare neatgriežas pie mācīšanas … mēs varam zaudēt studentu paaudzi,” trešdien paziņoja Keiptaunas Universitātes rektora vietnieks Makss Praiss.

“Lai kādas pārmaiņas mēs gribam veikt sabiedrībā, mēs nevaram panākt šīs pārmaiņas, sagraujot augstākās izglītības nozari Dienvidāfrikā,” sacīja Praiss.

Pēdējā gada laikā daudzās Dienvidāfrikas augstskolās ir notikuši nemieri, studentiem protestējot pret mācību maksas paaugstināšanu, kuras dēļ izglītība tiekot liegta nabadzīgākiem audzēkņiem, kas bieži ir melnādainie.

Pērn studenti, no kuriem daudzi bija “dzimuši brīvi”, tātad uzauguši pēc aparteīda, sarīkoja demonstrācijas, kuru dēļ valdība bija spiesta atlikt šogad plānoto mācību maksas paaugstināšanu.

Šogad sporādiskos nemieros tika aizdedzinātas vairāku augstskolu kopmītnes un bibliotēkas. Maijā kādā Johannesburgas Universitātes auditorijā tika iemesta degbumba.

 

Komentāri (30)

kimsk 29.09.2016. 13.54

Ventspils domes rīcībā esošie līdzekļi ir Ventspils iedzīvotāju ienākuma nodokļos samaksātā nauda. Vai tiešām tur ir tik daudz pareizticīgo, ka šie līdzekļi jāšlenderē vistumsonīgākās baznīcas atbalstam??

+3
0
Atbildēt

1

    Ēriks > kimsk 29.09.2016. 16.44

    Kāds vēl baznīcas atbalsts,stutes jau nelika,remontēja fasādi,lai ēka labi izskatītos,kad pilsētnieki un viesi ies garām.

    Pareizticīgo baznīcas vēsture Ventspilī saistāma ne tikai ar krievu bizantiešu stilā celto balti balsināto dievnamu, kura dvīņu māsa atrodas tagadējā Igaunijas teritorijā Valgā (arh. V.Lunskis). Ventspils Sv. Nikolaja baznīcā patlaban aktīvi norit atjaunošanas darbi- fasādē top restaurētas uz cinka darinātas 18 ikonas (arī ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu), pirmais no pieciem spoži zeltītajiem dievnama kupoliem ir redzamākā dievnama atdzimšanas zīme.

    http://www.ventspils.lv/lat/kultura/5550-sv.-nikolaja-pareizticigo-baznicai-110-(video)

    https://www.youtube.com/watch?v=gng7FLG6hXY

    0
    -3
    Atbildēt

    0

kimsk 29.09.2016. 09.43

Lasot šādas ziņas, man vienmēr jādomā par šādu interesantu lietu: šie melnādainie, tāpat kā latvieši, ir bijušo kalpu un vergu pēcteči. Kas ir tā iedzimtā atšķirība starp viņiem un mums, ka viņi nebaidās protestēt un panākt savu, toties mēs mierīgi pieciešam, ka visādi svētie Puzes dižmocekļi un viņu bļodlaižas mums kakā uz galvas, un vēl svētā labticībā apgalvojam, ka tās nav kakas, bet gan Bībelē aprakstītā manna no debesīm? Kāpēc mēs pieļaujam, ka minimālo algu palielina par 10 eiro, bet Saeimas algas par pārsimt eiro? Kāpēc mēs pieļaujam, ka valstij nepietiek naudas aknu transplantēšanai, bet atrodas divreiz lielāka summa “tiesiskuma apmācībām” Maķedonijā? Kāpēc Ventspils dome var ziedot krievu baznīcai tūkstošus, bet nevar neko ziedot latviešu baznīcām, ja jau reizi tur visi ir tik bogobojazņennije? Kāpēc neviens neaicina piespiest atbildīgos ministrus un viņu aukliņu raustītāju kļūt par dižmocekļiem vārda tiešajā nozīmē?

+3
0
Atbildēt

9

    traductrice > kimsk 29.09.2016. 15.09

    @Dzeri. Reiz, kad mans bērns sāka iet skolā, vecāku sapulcē klases audzinātāja (un viņa bija pedagogs ar lielo burtu) deva kādu pamācību attiecībās ar bērnu, kas noteikti ir psiholoģijas ābece, taču personīgi man tā bija absolūta atklāsme un spēcīgs stimuls to ievērot ne tikai attiecībās ar bērnu, bet attiecībās vispār.

    Proti, viņa teica, ka drīkst un vajag kritizēt, labot, aizrādīt, ja bērns kaut ko DARA nepareizi/slikti…, taču nekādā gadījumā nedrīkst teikt, ka viņš IR slikts/muļķis… utt.

    Tu esi stabila vērtība šajā portālā, un tavi spriedumi kopumā ir skarbi un nesaudzīgi. Taču, kad saki, ka “šī valsts ir …” (tālāk necitēšu), personīgi man vārās asinis! Jā, mēs drīkstam un mums vajag kritizēt un nesaudzīgi izteikties par to, kas valstī tiek DARĪTS (vai NEDARĪTS), bet nekad, nekad, nekad nesaki, ka slikta ir valsts, jo valsts esam tu un es. Valsts ir tavi vecāki un tavi bērni, par kuriem, domāju, Tu nekad neatļautos pateikt, ka viņi ir slikti, lai arī reizēm dara ko sliktu.

    Tāds maziņš psiholoģisks padomiņš, kas, iespējams, palīdzēs uzlabot diskusiju vidi.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Ēriks > kimsk 29.09.2016. 11.34

    Nesanāks,dižmocekļu ordeni pops var piešķirt pats pēc savas izvēles,pēc deguniem,nevis ieņemamā amata. Ventspils dome var ziedot krievu baznīcai tūkstošus atbilstoši likumam:

    III. FINANSIĀLĀ ATBALSTA PRETENDENTAM IZVIRZĀMĀS PRASĪBAS

    8. Ventspils pilsētas pašvaldība sniedz Finansiālo atbalstu Ventspils pilsētā esošo nozīmīgāko kultūrvēsturisko ēku – arhitektūras pieminekļu – saglabāšanai, kas atbilst zemāk minētajiem nosacījumiem:

    8.1. ēkai ir likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktā kārtībā piešķirts Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa – valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (Arhitektūras piemineklis);

    8.2. Arhitektūras piemineklis ir pieejams sabiedrības apskatei īpašnieka (valdītāja) noteiktā kārtībā, kura tiek precīzi noteikta līgumā par Finansiālā atbalsta piešķiršanu;

    8.3. Arhitektūras piemineklim ir jābūt pieejamam sabiedrības apskatei vismaz 5 (piecus) gadus pēc Finansiālā atbalsta saņemšanas.

    http://likumi.lv/doc.php?id=264411

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    traductrice > kimsk 29.09.2016. 17.35

    sorry, kimsk. Neievēroju, ka atbildēju uz tavu komentu.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE. > kimsk 29.09.2016. 10.31

    …par to dižmocekli ir izveidojusies tāda interesanta situācija, kuru, ja vēlētos – varētu izmantot arī tiesībsargājošās institūcijas…proti – uz dižmocekli attiecas un joprojām ir spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.343 no 2012.gada 22.oktobra

    “Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata”

    Tiesību akta pase

    Izdevējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

    Veids: rīkojums

    Numurs: 343

    Pieņemts: 22.10.2012.

    Stājas spēkā: 22.10.2012.

    Statuss: spēkā esošs

    Publicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 167 (4770), 23.10.2012.

    http://likumi.lv/doc.php?id=252243

    …un tātad – dižmocekļa titula piešķiršana ir vistiešākais apliecinājums Lemberga reālās ietekmes novērtējumam un lēmumu pieņemšanai, kas ar likumu viņa darbības ierobežo…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    kimsk > kimsk 29.09.2016. 16.43

    dzeri, es gan nedomāju, ka Dienvidāfrikas tumšādainie studenti nav politiski infantili un viņiem ir dziļa izpratne par netīras politikas un korupcijas saistību ar dzīves līmeni, viņi vienkārši PROTESTĒ pret netaisnību, kurpretim mēs NEPROTESTĒJAM un tādējādi pieļaujam visādu zoršu neliešiem sēdēt mums uz kakla un vēl ņirgāties par lētticīgajiem muļķīšiem, kuri gatavi celt svēto govju/pārsvarā buļļu statusā katru, kas vajadzīgajā brīdi prot izbļaustīties par latviskajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu un citiem auniem domātiem pribambasiem.

    Jautājums: kāpēc mēs neprotestējam? Mums ir bail – bet no kā?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    kimsk > kimsk 29.09.2016. 16.46

    Traductrice, kad es gāju skolā, mana klases audzinātāja mums ieskaidroja, ka padomus vajagot tikai tad, ja kāds tos lūdz:) Just saying…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    kimsk > kimsk 29.09.2016. 19.04

    Traductice,Vispār jau Tu neatbildēji uz manu komentāru un vispār ne uz vienu komentāru.

    Vienīgais, kurš iedziļinājās manis teiktajā, bija tieši Dzeris.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > kimsk 29.09.2016. 20.08

    traductrice – ar valsti saprotu nevis teritoriju un cilvēkus, bet gan politiķus un visu valsts pārvaldi.

    Man arī padomju skolās daudz ko mācīja, bet, ne visam tam var piekrist.

    Un man, atkal, kļūst pretīgi nevis kad šo valsti kritizē, bet gan kad es redzu, kas šai valstī notiek.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > kimsk 29.09.2016. 14.18

    Tāpēc ka mēs esam politiski infantīli, nesaprotam, kādas sakars korupcijai un negodīgai politikai ar dzīves līmeni, morāli visai “lokaini”, mums ir vergu mentalitāte, un nav afrikāņu temperaments, un tas izpaužas gan tiem, kas ir pie varas, gan tiem, kas atļauj šīm te niecībām nokļūt un būt pie varas.

    Tāpēc šī valsts ir totāls bezceris, te nekad nekas nemainīsies, tikai degradēsies, kauit, saprotams, kaut kā jau nīkuļosim.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu