Mežaparka estrādei 1.kārtā pārbūvēs skatītāju zonu – foto 5

Publicitātes foto.
Print Friendly, PDF & Email

Plāno izslēgt iepirkumu ievilkšanos ar nacionālo interešu objekta statusu

Mežaparka Lielās estrādes pārbūvei laika ir maz, jo projekta 1.kārtai jābūt gatavai līdz 2018.gada Dziesmu svētkiem, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Koristi vēl dziedās vecajās tribīnēs, bet krietni vairāk ērtību un plašuma būs skatītājiem, šodien publiskajā atskaitē informēja projekta dalībnieki.

Līgums noslēgts šī gada pavasarī, un Rīgas dome estrādes pārbūvei Valsts kasē plāno aizņemties līdz 45 miljoniem eiro. Konkrētas izmaksas solītas pēc tehniskā projekta izstrādes un būvdarbu iepirkuma. Projekta 2.kārtu – koristu tribīņu ēkas pārbūvi – plānots pabeigt vēlākais līdz Dziesmu svētku 150.jubilejai 2023.gadā.

Pagājuši 9 gadi, kopš arhitekti ”Mailītis AIIM” un Jura Pogas arhitektu birojs uzvarēja starptautiskā konkursā par Mežaparka lielās estrādes pārbūvi. Nāca krīze, un tikai šogad projektam nopūsti putekļi. 25.augustā Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu izsniegt būvatļauju, informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Nākamgad 10.janvārī plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde rosina projektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, kas ļautu turpināt darbu tiesvedību gadījumā. ”Tas ir jāvirza uz priekšu, līdzīgi kā Daugavas stadionam. Nav pieļaujama aizķeršanās iepirkumu dēļ. Tas ir tāds kā nacionālais sporta veids starp būvniekiem – kurš kuram iegriezīs tajā brīdī, kad tiek paziņots uzvarētājs. Un šis noteikti nav tas gadījums, kur pieļaut šādas sporta spēles,” sacīja ministre.

Līdz 2018.gada jūnija svētkiem plānots sakārtot infrastruktūru ap estrādi un pilnībā pārbūvēt skatītāju zonu, paplašinot to līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem sēdvietu, papildinot ar 5000 kvadrātmetru pazemes platību tirgotājiem un tualetēm, stāsta arhitekts Juris Poga. ”Mēs gribam atbrīvot teritoriju no dažādām būvēm, kas tagad tur ir, un koncentrēt to visu vienā vietā. Novietne ir laba ar to, ka negatīvie trokšņi, kas vienmēr rodas no tirgošanās, paliek zem skatītāju lauka,” skaidro Poga.

Dziedātājiem vecās estrādes sānos taps koka pagaidu tribīnes, lai uz skatuves un deju laukuma kopumā varētu satilpt vismaz tikpat daudz koristu kā iepriekš. Bažu par to, ka visi dziedāt gribētāji un varētāji estrādes stāvokļa dēļ varētu netikt uz svētkiem, pagaidām nav 2018.gada svētku noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Klišānam: ”Visi risinājumi top ciešā sadarbībā ar māksliniecisko pusi. Tur nav nekādu pārsteigumu. Esam plānojuši gan cilvēku skaitu, gan uziešanas un noiešanas. (..) Kopkori rēķinām ļoti kuplu – līdz pat 13 tūkstošiem dziedātāju.”

Komentāri (5)

ierados 30.08.2016. 11.00

Lai nu kā, pie apvāršņa atkal parādās kārtējais, jau trešais ento desmitu, ja ne simtu, ļimonu projekts. Ļoti vajadzīgs!!! Laikmetīgās mākslas muzejs, muzeju fondu glabātuve. Mēs paši esam tā laikmetīgā māksla, kam pienākas muzejs un fondu glabātuve. Tikai ne jau tie superdārgie šķūņi ar nanoūdeņiem mazgājami. Ļļļoti vajadzīgi!

+2
0
Atbildēt

2

    traductrice > ierados 30.08.2016. 11.11

    Ir gan vajadzīgs. Ļoti vajadzīgs – gan muzejs, gan fondu glabātuves, gan estrāde, gan jauns teātris, gan labi ceļi utt. utjpr.! – tas ir saturs. Diemžel līdz šim mums šis saturs ir vienmēr ietērpts kroplīgās formās.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ierados > ierados 30.08.2016. 12.36

    Tevis pārskaitītās lietas ir infrstruktūras objekti, bet ne saturs. Trauks, un nekas cits. Atļaušos atgādināt, ka infrastruktūrai jābūt atbilstošai tās lietotāju dzīvei, šajā gadījumā, ekonomikas izaugsmei un latvijas nodokļu maksātāju labklājībai. Dabā nav vērojamas vēlamās izmaiņas, tādēļ pamatoti uzskatīt, ka iecerēto infrastruktūras objektu samērojamās summas un raksturojumi nav savlaicīgi un atbilstoši. Tevis minētās “kroplīgās formas” ir jezga priekš masu emociju aizsega nodokļu maksātāju naudas izpļurkāšanai.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

andrejs_gr 30.08.2016. 08.19

Neesmu specialists, bet viedoklis man ir :). Estrāde patiesībā ir vestures un arhitektūras piemineklis, sava laikemta liecība, kultūrvēsturisks mantojums. Tāpēc es būsu vēlējies, ka tā tiek saglabāta, to nedaudz pārveidojot tā, lai tur varētu notikt dejotāju priekšnesumi, bet netālu uzbūvējot jaunu estrādi dziedātājiem – tādā attālumā, lai viens otram netraucētu.

0
-1
Atbildēt

1

    traductrice > andrejs_gr 30.08.2016. 08.44

    kultūrvēsturiskais mantojums ir dziesmu/deju svētku tradīcija, un vieta tai ir tikai pakārtota. Dziesmu svētki vispār dzima ne Mežaparkā. Un Mežaparka estrāde manuprāt ir Staļina kulta būve (no vikipēdijas: “Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta V. Šņitņikova plāna 1955. gadā”).

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu