Saņēmusi Nacionālā teātra balvu kā pagājušās sezonas labākā aktrise un nomināciju Spēlmaņu nakts balvai, Agnese Cīrule gatavojas Solveigas lomai Henrika Ibsena lugā Pērs Gints
Kad Agnesi ieraudzīju režisora Dāvja Sīmaņa filmā Pelnu sanatorija, mani aizgrāba viņas klusinātais skaistums. Tas, cik daudz viņa spēja pavēstīt par laiku un cilvēkiem nerunājot. Agnese atveidoja medmāsu Emmu Pirmā pasaules kara laikā Latvijā izveidotā psihiatriskajā sanatorijā. Vēlāk uzdūros rakstnieka Paula Bankovska pārdomām par filmu portālā Satori.lv: «Jau pēc pirmajām filmas ainām šķita, ka te ir darīšana ar kino, kurā verbāls teksts kā saziņas vai saprašanās līdzeklis ir mērķtiecīgi un totāli izskausts.»
Līdzīgā veidā iespējams uzlūkot Agneses dzīvi teātrī. Viņas esība uz skatuves pati par sevi šķiet vēstījums. Bet kāds? Režisors Vladislavs Nastavševs, kura jaunajā izrādē Asins kāzas Agnese spēlē Līgavu, saka: «Man tāda doma – viņa jārāda uz skatuves kā paraugs, kādam cilvēkam jābūt.» Aktrises personība režisoram lika mainīt sākotnējo lomas uzstādījumu. Attālināties no Līgavas tēla kā savā ziņā cilvēciski neglīta, ar nocietinātu pasauluzskatu.
Mēģinājumu procesā viņš saprata, ka Agnese zina labāk, kādai jābūt viņas lomai. Zina intuitīvi. «Man negribējās neko viņā bojāt. Gribējās vienkārši izbaudīt viņas personību uz skatuves.» Teātra kritiķe Edīte Tišheizere recenzijā par izrādi Agnesi nodevēja par caurspīdīgu aktrisi. «Nekas uz āru speciāli netiek rādīts, bet viss ir redzams tāpat,» piekrīt Nastavševs. Izrāde saņēmusi astoņas nominācijas šāgada Spēlmaņu nakts balvai, to skaitā Agnese par savu lomu – kā gada jaunais skatuves mākslinieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.