Patrīcija Keiša, Venēcijas kinofestivāla žūrijas dalībniece • IR.lv

Patrīcija Keiša, Venēcijas kinofestivāla žūrijas dalībniece

4
Patrīcija desmit dienas skatīsies filmas kopā ar 28 Eiropas valstu jaunās paaudzes kinoskatītājiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, lai piešķirtu speciālu Eiropas Parlamenta balvu.
Ieva Alberte

 

Patrīcijai Marijai Keišai regulāri kāds pajautā, vai viņa nav aktiera Andra Keiša radiniece. Viņa atbild, ka ne. «Man to prasa tik bieži, ka reizēm saku: jā, esmu. Un tad neviens neko tālāk nejautā,» Patrīcija pasmaida. Jautāšanas iemesls ir ne tikai uzvārda sakritība, bet arī tas, ka Patrīcija manāma kultūras vidē: Elmāra Seņkova izrādē Mii Mii paaudze, Riga International Film Festival jauniešu žūrijā, teātra un kino recenzijas portālā Satori.lv. Nupat viņa uzvarējusi Europa Cinemas konkursā un pārstāvēs Latviju Venēcijas kinofestivāla jauniešu žūrijā. «Konkursu pamanīju feisbukā. Lai piedalītos, vajadzēja pārliecināt, kāpēc es būtu piemērota, un arī uzrakstīt īsrecenziju par kādu pašas izvēlētu filmu,» Patrīcija stāsta, ka tā bija zviedru režisores Sannas Lenkenas filma Mana tievā māsa. Recenziju rakstot, viņa saprata, ka «izteikties īsi un skaidri ir grūtāk nekā pateikt visu, ko vien var pateikt, īsrecenzija prasa izvēlēties būtiskāko». Vispirms viņas uzrakstīto vērtēja kinoteātru K.Suns un Splendid Palace žūrija, pēc tam – starptautiskā.

Sapratne, ka kino ir kas «vairāk par stāstiņu un sižetiņu», Patrīcijai radās 15 gadu vecumā. Patika franču valoda, un viņa gribēja to mācīties. Noskatījās franču režisora Žana Luka Godāra filmu Trakais Pjero (Pierrot Le Fou). «Šķietami bezsakarīgu, bet skaistu un daudzslāņainu. Taču tieši ar to man tā iepatikās.» Un kino arī. Tieši kino parāda to, cik cilvēki var būt dažādi. «Kino palīdz labāk saprast, ko nozīmē būt cilvēkam. Parāda, cik dažādas perspektīvas var būt dzīvei. Palīdz justies savienotam ar pasauli. Gūt mierinājumu un iedrošinājumu.» 

Jā, Patrīcijai patīk filmu māksla, bet tā nav visa viņas dzīve. Nākamgad viņa absolvēs Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. «Jautājums – kas tālāk? – mani dzeļ. Zinu, ka vēlos studēt kaut ko plašu, lai pēc augstskolas beigšanas visas durvis vēl arvien ir vaļā tāpat kā pēc vidusskolas. Gribētu studēt filozofiju un politiku, jo tās ir pamatlietas, lai saprastu, kas notiek pasaulē. Lai kliedētu vispārējo apjukumu par procesiem.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu