Kas slēpjas aiz krieviskās izkārtnes Leningrad, kuru viens no tautas priekšstāvjiem nesen nodēvēja par «komunistu atraugu»? Kroga saimnieks Sergejs Bižāns ar draugiem šo vietu radīja gluži vai joka pēc, jo Vecrīgā neviens bārs viņam negāja pie sirds
Pankroka cienītājiem šī vieta ir topā jau gandrīz deviņus gadus, tajā spēlējis gan pašmāju panku elks Inokentijs Mārpls, gan Iļģi un folkmetāla grupa Skyforger, gan arī dažādi ārzemju mūziķi. Taču šovasar kafejnīcas Leningrad vārdu locījuši visdažādāko mūzikas stilu piekritēji – pēc tam, kad Saeimas deputāts Imants Parādnieks savā tviterkontā šīs vietas izkārtni bija nosaucis par «komunistu atraugu kirilicā Latvijas brīvvalstī». Vēlāk par nepārdomātajiem vārdiem gan atvainojās. Tomēr jautājums palika daudziem – kāpēc kafejnīcai Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā, dots padomju lielpilsētas vārds, turklāt slāvu rakstā? Izrādās, saimnieku oriģinālā ideja ir vēl krietni šerpāka – viņi gribējuši krodziņu iekārtot vecā vilciena vagonā, bet boļševiku revolūcijas «galvu» Ļeņinu safrizēt kā panku.
Restorānvagons nesanāca
Lipīgi galdi, jo mēbeļu laka vēl nav nožuvusi, šur tur rēgojas riģipsis, visas sienas nav nokrāsotas. Tā atklāšanas dienā pirms deviņiem gadiem kafe Leningrad izskatījās savā pirmajā mājvietā – Kalēju ielā Vecrīgā. Tās saimnieks Sergejs Bižāns (33) šodien smaidot atceras atklāšanas vakaru. «Mums bija kaut kur nočiepts sarkanais paklājs, spēlēja pūtēju orķestris.» Par spīti nepabeigtajam remontam, bija sarūmējušies draugi, un atklāšana noritēja veiksmīgi. «Nostrādājām līdz pat nākamajam vakaram!»
Sergejs pēc izglītības ir avīžu dizainers, maketētājs. Savulaik maketējis Dienas reģionu avīzes, strādājis ziņu aģentūrā LETA, fotografējis koncertus, vēlāk sācis tos pats arī organizēt. Menedžējis vietējos mūziķus – grupu Iļģi, Voiceks Voiska, arī The Hobos. Bet nu kopš 2007. gada augusta ir arī krodzinieks. Būdams pasākumu, piemēram, Jūrmalas pilsētas svētku, organizētājs un grupu menedžeris, Sergejs ikdienā bija iesaistīts nemitīgās sapulcēs. Lielākoties visas tikšanās notika Vecrīgā, bet tur neviens bārs pie sirds negāja. «Tā es nolēmu taisīt savu krogu, kur pa dienu rīkošu «mītingus», bet vakarā varēs ietusēt. Sākumā tas bija just for fun,» taču kā joka lieta sāktā kafejnīca strādā joprojām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.