Ēnu ekonomika mazumtirdzniecībā: tirgotāji neprot godīgi konkurēt • IR.lv

Ēnu ekonomika mazumtirdzniecībā: tirgotāji neprot godīgi konkurēt

46
Foto: Edijs Pālens, LETA
Iveta Liniņa

Tirgotājiem vairāk jākoncentrējas uz to, kā noteikt savu mērķauditoriju un sasniegt to, nevis ķerties pie aplokšņu algām vai kases aparātu sagrozīšanas

Pētījumā par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs (Sauka, Putniņš, 2015) atspoguļojas, ka ēnu ekonomikas indekss atkal piedzīvo kāpumu. Skatoties atsevišķas nozares Latvijā, uzskatāmi redzams, ka kopš 2012. gada ir straujš ēnu ekonomikas līmeņa pieaugums būvniecības nozarē, proti, no indeksa 17.9% no IKP (2012. gadā) līdz 48.9% no IKP (2014. gadā). Savukārt kopš 2013. gada strauju kāpumu piedzīvojis arī ēnu ekonomikas indekss mazumtirdzniecībā – no 20.5% no IKP (2013. gadā) līdz 28.6% no IKP (2014. gadā).

Arī visu trīs Baltijas valstu salīdzinājums nav Latvijai glaimojošs – Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā ēnu ekonomikas indekss piedzīvo kāpumu, proti, kopš 2011. gada Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika piedzīvo samazinājumu, savukārt Latvijā kopš 2013. gada indekss atkal ir pieaudzis – no 20.5% no IKP līdz 28.6% no IKP.

Augstākā ēnu ekonomika būvniecībā un mazumtirdzniecībā

Būvniecības nozarē ir cerības uz ēnu ekonomikas samazinājumu, ņemot vērā šā gada maijā parakstīto Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorandu par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē. Tas paredz uzdevumu trīs gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības nozares attīstību Latvijā.

Būvniecība Latvijā ir viena no nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Jaunākie dati parāda, ka tās īpatsvars sasniedz 48.9%, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmēji uzsver, ka tieši viņi paši visvairāk cieš no ēnu ekonomikas, jo nevar investēt modernās un inovatīvās pieejās, bet tā vietā ir spiesti cīnīties ar zemāko cenu.

Salīdzinoši kritiska situācija ir mazumtirdzniecības jomā – augstais ēnu ekonomikas indekss liecina, ka tirgotājiem trūkst zināšanu par to, kā sekmīgi īstenot godīgu konkurenci. Daļai mazumtirdzniecības uzņēmumu ir pārāk vienkāršotas mārketinga aktivitātes – tās ir zemā līmenī un neatbilst mūsdienu mārketinga tendencēm, kas nenoliedzami rada ietekmi uz peļņu.

Ir saprotams, ka ne visos mazumtirdzniecības uzņēmumos ir iespējas algot mārketinga speciālistus vai iepirkt šādus ārpakalpojumus no reklāmas aģentūrām. Mūsdienās, kad ir pieejamas plašas izglītības iespējas, arī uzņēmuma vadītājam vai īpašniekam ir nepieciešams apgūt mārketinga prasmes, lai pilnvērtīgi plānotu un uzraudzītu uzņēmuma darbu. Faktiski vidējā vai augstākā līmeņa vadītājam ir jābūt zināšanām mārketingā.

Liela mazumtirgotāju kļūda ir neefektīva līdzekļu ieguldīšana reklāmā, proti, ir gadījumi, kad, neizvērtējot reklāmas lietderību, tajā vienreizēji tiek ieguldīta liela naudas summa, vēlamais efekts netiek sasniegts un uzņēmējs mārketinga aktivitātes vairs neturpina. Vēl viena no lietām, ko derētu ņemt vērā – visa uzņēmuma politika ir jāveido kompleksi, proti, visām aktivitātēm – finanšu, personāla, mārketinga u.c. jābūt saskaņotām, kā arī jāsasaucas ar uzņēmuma galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.

Vienlīdz būtiska ir arī mērķauditorijas apzināšana un analīze. Ja uzņēmumam nav daudz laika un līdzekļu, ko ieguldīt mārketinga aktivitātēs, mērķauditorijas analīze ir vēl būtiskāka. Daudzi mazumtirgotāji nemaz neveic auditorijas izpēti, nezina, kāds ir viņu vidējais klients, tāpēc nespēj veidot atbilstošu mārketingu. Jāņem vērā, ka mērķauditorijas izpēti var veikt arī pašu spēkiem, ne vienmēr izpēte jāiepērk kā ārpakalpojums. Mūsdienu tehnoloģijas – internets, sociālie tīkli u.tml., ļauj ērti un ātri apzināt plašu cilvēku loku par salīdzinoši zemām izmaksām.

Mazumtirgotājiem ieteiktu vairāk koncentrēties uz to, kā noteikt savu mērķauditoriju un sasniegt to, nevis ķerties pie aplokšņu algām vai kases aparātu sagrozīšanas. Kā liecina statistika, gadījumi, kad notiek nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātiem, tiek konstatēti ļoti bieži, viens no izplatītākajiem izvairīšanās veidiem ir iejaukšanās kases aparātu programmatūrā, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ieņēmumu summu.

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docētāja

 

Komentāri (46)

Mantrausis 20.07.2016. 10.04

Būtu lieliski saprast, ko raksta Autore izprot ar vārdu “godīgi”???? Ko 2016. gada Latvijā ar to saprot?

Godīgi strādāt, manuprāt, ir strādāt tā, kā es vēlētos, lai strādā ar mani. Lai mana sirdsapziņa ir mierīga. Nenoliegšu, uzskatu, ka raksta autore domā citādi.

Ja mums gadus X eksistē (darbojas) tāds naudas maiss, kur var pagrābt, “ēnu ekonomika”, vai var saprast, kā tās samazināšana mainīs šai sistēmā iesaistīto ļaužu dzīvi, ienākumus un apstākļus. Vai par to kāds ir ko pētījis? Kas notiek “pēc”?

+2
0
Atbildēt

1

    edge_indran > Mantrausis 20.07.2016. 13.24

    ———–

    Pēc “pēc” notiek tas pats, kas pirms “pirms” – atkārtoti situācijas noskaidrošanai tiek pasūtīts kāds Pasaules bankas vai kādas Rietumkrātiņas organizācijas pētījums.

    LV ierēdņiem darba netrūkst!

    Viss nāk un aiziet tālumā

    https://www.youtube.com/watch?v=pysEtSQPyVs

    PB klajā laistajā 250 lappušu biezajā ziņojumā Izaugsmes kvalitāte Latvija minēta līdzās Krievijai, Gruzijai un Slovākijai kā valsts, kurā ekonomiskās reformas un demokrātijas attīstība cieš privāto interešu dēļ, jo tajās ir izplatīta korupcijas forma, kas tiek dēvēta par «valsts nozagšanu», kas ir politisko un ekonomisko interešu saplūšana jeb «likumu nopirkšana». «Valsts nozagšanas» ziņā situācija Latvijā, pēc PB ekspertu vērtējuma, ir ne vien sliktākā Baltijas valstīs, bet arī viena no smagākajām plašākā reģionā.

    “PB Latvijā saskata valsts nozagšanu”, Diena, 27.09.2000.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Econ 20.07.2016. 13.17

Rakstu nesapratu, murgabns. Mazumtirdzniecību lielākoties veido daži monopoli. Drīz visu tā “sakārtos”, ka būs Grieķijas un Dienviditālijas biznesa vide, kur visi maksās par visu visiem.

0
0
Atbildēt

1

vvilums 20.07.2016. 09.36

“viens no izplatītākajiem izvairīšanās veidiem ir iejaukšanās kases aparātu programmatūrā, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ieņēmumu summu”

Kaut ko tādu varētu saprast 90-jos gados, bet nu šodien…

+1
-1
Atbildēt

3

    edge_indran > vvilums 21.07.2016. 00.14

    ——–

    Gan bejs vadītāji nav ne pirmie, ne pēdējie – kam tā skaitīšana sajūk.

    Mērnieku Laiki – Skaitīšana

    https://www.youtube.com/watch?v=0QV459oCrR4

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > vvilums 20.07.2016. 16.00

    Vai Ganbejs nebija viens no labākajiem piemēriem kā tās štelles jākārto?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > vvilums 20.07.2016. 17.54

    Nabaga Ganbejs nemācēja labi konkurēt un nemācēja uztaisīt reklāmas,tāpēc viņiem bija ārkārtīgi niecīgi ienākumi,kas neļāva algot mārketinga speciālistus,un tāpēc viņi izšķīrās par šo izmisuma soli,lai galīgi nebankrotētu.Bet visādi citādi ļoti godīgi biznesmeņi,kuri tādu cilvēcīgu īpašību kā alkatība nemaz i nepazīst,labi,ka viņiem deva otru iespēju taisīt labākas reklāmas un intensīvāk strādāt ar savu mērķauditoriju.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu