Linda Andersone, Ģirts Majors un Andis Zusts pirms 10 gadiem radīja mūzikas festivālu Positivus. Tas kļuvis par tādu zvēru, ka trijās dienās mūziķu honorāros tērē 1,2 miljonus eiro
Tas bija 2007. gads. Ideāla vasaras diena. Silta, vējaina. Pirmais Positivus festivāls. Rindu pie tualetēm nebija. Nejauši tur sastapu Andi Zustu, festivāla veidotāju, un teicu, ka atmosfēra ir lieliska: šūpuļtīkli mežā un lampiņas virs galvas, jūra, kolosāla mūzika. Un vēl – nav rindu pie labierīcībām. Ideāli! Andis atbildēja, ka tas nav īsti lāga, ja rindu nav. Labi apmeklētos festivālos pie ķemertiņa tādas ir.
Pēc desmit gadiem, kad Positivus birojā Pārdaugavā atceramies šo epizodi, Andis smejas: «Vienkārši mēs gaidījām vairāk cilvēku. Šķiet, mēs trīs vienīgie nebijām tik laimīgi kā apmeklētāji.»
Līdz ģībonim
Atceroties pirmo festivālu, «pozitīvie» uzjautrinās. Andis atminas: «Backstage bija taisīts no melnas plēves, Linda skraidīja ar tējas maisiņiem un burkāniem sulai. Pati to spieda. Mēs tik maz sapratām. Visu laiku kaut kas jauns jādara. Tikai Salacgrīvā apjautām, par ko neesam padomājuši, un strēbām uz vietas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.