Bunana un Muhameds Ātifs nolēma pamest aviobumbu plosīto Sīriju, kad ģimenē piedzima trešais bērns. Ar zīdaini uz rokām pieredzējuši bēgļu gaitu haosu, viņi atmeta domu par Vāciju un piekrita aicinājumam uz Latviju – valsti, par kuru nekad iepriekš nebija dzirdējuši
Saulainajā dienā, kad ar fotogrāfu ierodamies Muceniekos, Sāra (9) un Lara (7) nebēdnīgi riņķo apkārt kā divas krāšņas spāres. Puķainās kleitiņās, atraisītajiem matiem plīvojot, meitenes ik pa laikam piestāj pie astoņus mēnešus vecā brālīša Muhameda. Viņš vēl ir par mazu, lai skrietu līdzi, bet vēro māsas lielām, brūnām acīm. Nav viegli apjaust, ka šie dzīvespriecīgie bērni vēl nesen bijuši kara liecinieki. Sabombardēto Sīriju viņi pameta tikai pirms pusgada. Kopš aprīļa Bunana un Muhameds Ātifs ar bērniem dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki, kur ieradās no Grieķijas. Viņi ir pieci no gandrīz 50 cilvēkiem, kas Eiropas patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros atbraukuši uz Latviju.
Kad latviski paslavēju meiteņu skaistās kleitas, Bunana pateicas. Latviešu valodā viņa jau apguvusi vienkāršas frāzes. Valodas mācības Mucenieku iemītnieki apmeklē divas reizes nedēļā, bet savas meitas Bunana sūta četrreiz. Mazajām rudenī būs jāiet skolā, tāpēc daudz kas jāpaspēj apgūt. Ar rakstīšanu gan Sārai nesokas viegli – roka jau iemanījusies rakstīt arābiski, tāpēc latīņu burtus reizēm gadās uzrakstīt ačgārni, no labās uz kreiso pusi. Taču vecāki ir pārliecināti, ka apķērīgās meitenes ar visu tiks galā. Abām patīk mūzika, un viņas jau papildinājušas savu repertuāru ar latviešu melodijām – ziņu sižets ar viņu dziedāto «Kas dārzā, kas dārzā? Bitīt jūžu dārziņā» nesen pāršalca sociālos tīklus.
Mucenieku pagalmā uz sakrautiem laukakmeņiem kopā ar mums apsēžas arī Robels, viesmīlīgs, kalsnas miesasbūves eritrejietis ar sirsnīgu smaidu. Viņš ieradās Latvijā pirmajā pārvietošanas tūrē februārī. Atšķirībā no Bunanas ģimenes viņš ar sievu Seneitu jau saņēmuši alternatīvo aizsardzības statusu un sākuši patstāvīgu dzīvi ārpus Muceniekiem. Tā kā Robels pārvalda vairākas valodas – gan dzimto tigriņu, gan arābu, amharu un angļu -, viņš nolīgts patvēruma meklētāju centrā par tulku. Šī iemesla dēļ viņš ieradies arī šoreiz. Bunana, lai gan angliski runā, tomēr jūtas drošāk, ja blakus ir kāds, kas var tulkot no arābu valodas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.