Vītiņas kundzei vienmēr ir līdzās Kindle košos vākos. Pasaules literatūras klasika, jaunie bestselleri. «Meita uzdāvināja,» stāsta dzīvespriecīgā kundze. Viņa uzaugusi un jaunību pavadījusi Latvijā, bet mūža lielāko daļu – ASV, kurp ar mazajām meitām Aiju un Ievu devās Otrā pasaules kara laikā. Kopš Latvija atguvusi neatkarību, viņa ik gadu vasaras pavada Rīgā, ģimenes kopīgiem spēkiem atjaunotā īres namā klusajā centrā.
Nacionālā romantisma stilā veidoto ēku 1907. gadā kopā ar kolēģi Eiženu Laubi savām vajadzībām bija uzprojektējis arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Vēl pēc desmit gadiem to iegādājās Mirdzas Vītiņas tēvs. Tolaik viņa bija četrus gadus veca. Labi atceras Latvijas Brīvības cīņas – kā šajā mājā, kuras kāpņu telpā nu restaurēti jūgendstila raksti un gaišajos logos zied orhidejas, 1919. gadā no Dzegužkalna puses triekušās bumbas. «Viena nesprāgusi iekrita dīvānā un tur arī palika,» kundze atceras. Visiem ģimenē izdevās palikt dzīviem. Pēcāk Mirdza absolvēja Franču liceju, runāja piecās valodās. Ieguva arī maģistra grādu vēsturē Latvijas Universitātē. Līdz meitu piedzimšanai strādāja Zinātniskajā bibliotēkā – tulkoja Johana Kristofa Broces sējumus. No tā laika arī lielā mīlestība uz lasīšanu.
«Ir jau mazliet dīvaini, ka nevar tik vienkārši lapu pašķirt atpakaļ,» viņa glauda sava Kindle muguru, «bet viegli visur vadāt līdzi, un burtu lielumu var regulēt.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.