Bijis viens no Latvijas valsts dibinātājiem, Marģers Skujenieks bija arī viens no padomju okupācijas upuriem – viņu Maskavā nošāva čekisti. Šomēnes Skujeniekam, ietekmīgam politiķim un statistikas pamatlicējam Latvijā, aprit 130. gadskārta
Kas bija šis ievērojamais, sava laika sabiedrībā labi pazīstamais un bieži karikatūrās atainotais vīrs vārdā Marģers Skujenieks? Viņa liktenis atspoguļo politiskās peripetijas, kuras Latvija piedzīvoja 20. gadsimtā. No kvēla strādnieku šķiras cīnītāja, kuram pat nācās bēgt no cariskās Krievijas, viņš vēlāk Latvijas neatkarības laikā kļuva par tikpat kvēlu nacionālistu. Skujenieks bija klāt 1905. gada revolūcijas notikumos, Pirmā pasaules kara laikā devās uz Krieviju bēgļu gaitās, atgriežoties piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā 1918. gadā un vēlāk arī Kārļa Ulmaņa sarīkotajā valsts apvērsumā, bet viņa dzīvi izdzēsa padomju okupantu lode.
Zinātnes vilinājums
Atšķirībā no daudziem ievērojamiem laikabiedriem Marģers Skujenieks nenāca no laukiem, viņš dzimis 1886. gada 22. jūnijā Rīgā. Tēvs – latviešu publicists Eduards Skujenieks, kurš vairāk pazīstams ar pseidonīmu Vensku Edvarts, bet mātes Luīzes pirmslaulību uzvārds Alunāna liecina par piederību jaunlatviešu aktīvistu dzimtai. Kultūras jomai vēlāk pievērsās arī Skujenieka jaunākā māsa – aktrise un dzejniece Biruta Skujeniece.
Marģers Skujenieks jau gadsimta sākumā pievienojās sociāldemokrātiem, pēc 1905. gada revolūcijas viņam pat vajadzēja doties trimdā uz Londonu, lai izvairītos no apcietinājuma. Tomēr visai drīz viņš atgriezās un sāka studijas Maskavas Komercinstitūta tautsaimniecības nodaļā, kā arī sāka strādāt krievu profesora Fortunatova statistikas seminārā Maskavā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.