Uz gaismas un ēnas robežas • IR.lv

Uz gaismas un ēnas robežas

5

Romāns par padomju laikā aizliegtām tēmām

Igauņu rakstnieka Raimonda Kaugvera (1926-1992) romāns Četrdesmit sveces Guntara Godiņa tulkojumā latviski publicēts tikai šogad, bet Igaunijā – jau pirms 50 gadiem. Šāda darba iznākšana, lai arī ar īsinājumiem un labojumiem, stingrās padomju cenzūras apstākļos jau tolaik tika uzskatīta par brīnumu. 

1966. gadā staļinisma ēra PSRS bija aiz muguras un formāli nosodīta, taču jau noslēdzies bija arī 50.-60. gadu mijas Hruščova simbolizētais «atkusnis» un līdz ar to sabrukušas daudzu cilvēku cerības par dzīves normalizēšanos šaipus dzelzs priekškaram. Tulkotājs pieļauj, ka, turpinoties «skrūvju pievilkšanas» politikai, nieka pāris gadus vēlāk – pēc padomju invāzijas Čehoslovākijā – romāns noteikti vairs neieraudzītu dienasgaismu. Lai cik drosmīgi būtu igauņu izdevniecības redaktori un autors, romāna publikācija saņemtu kompartijas veto. Arī vēl 80. gadu Latvijā šā darba latviskojums netiktu «laists cauri».

Romānā skartas padomju periodā aizliegtās un vienmēr līdz absurdam rūpīgi vētītās tēmas – neatkarīgā Igaunija un tās zaudēšana, okupācijas un karš, Sibīrijas nometnes un padomiskotā dzimtene. Paaudzei, kuru pārstāv autors (ne velti romānu uzskata par autobiogrāfisku), tās ir bijušas ārkārtīgi reālas, būtiskas un izšķirīgas. Tāpēc saprotams ir Kaugvera nodoms ar galvenā varoņa – sava vienaudža Villema Avalaiņa – 40 mūža gadu atainojumu prozā izlauzties cauri veselas igauņu paaudzes traģikas noklusējumam. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu