Astrīda Kairiša ir laikmetīga aktrise, un par to viņu mīl jaunie režisori un apskauž pieredzējušie kolēģi. 8. aprīlī viņa svin 75. dzimšanas dienu
Tas ir jebkuram žurnālistam vai redaktoram zināms fakts – Astrīda Kairiša nesniedz intervijas. Pat jubilāres Nacionālais teātris savam žurnālam Būs! pēc ilgas pierunāšanas tik vien esot dabūjis, kā skopas atbildes uz Rūdolfa Blaumaņa savulaik sacerētas anketas jautājumiem.
Bet Elmārs Seņkovs, viens no jaunākajiem latviešu režisoriem, kas paguvis ar aktrisi krietni vien sastrādāties, mierina: «Viņa nesniedz intervijas ne jau tāpēc, ka būtu augstprātīga vai negribētu dalīties pieredzē, bet tāpēc, ka ir pārliecināta, ka «neko nezina». Un tā ir viņas vislielākā gudrība! Tāda Austrumu gudrība: visu laiku būt nulles pozīcijā. Satiekot jebkuru jaunu un zaļu režisoru, viņa skatās lielām acīm un grib saprast. Kad taisījām izrādi Ezeriņš, Astrīda uzvedās kā studente, baidījās no manis un pārdzīvoja, ka nevar izdarīt to, ko vajag. Viņa apgalvo – un tā ir taisnība! -, ka neko nesaprot profesijā, nezina, kā ir labi un pareizi. Viņa neko nav iekalusi akmenī un tāpēc ir laikmetīga aktrise.»
Un tāpēc 75. jubilejas priekšvakarā intervijas vietā būs atspulgi. Uz jautājumiem atbildēs un liecības sniegs kolēģi, režisori un kritiķi, ļaujot ieraudzīt Astrīdu Kairišu – aktrisi, bet nepretendējot uz atklāsmēm par personisko dzīvi vai iekšējo pasauli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.