Skolotāja, kuras klasei atsūtīts ap 300 pastkaršu • IR.lv

Skolotāja, kuras klasei atsūtīts ap 300 pastkaršu

6
Lai Jūrmalas Alternatīvās skolas 3. klases skolēni labāk apgūtu pasaules valstis, audzinātāja Liene Jankovska feisbukā publicēja ierakstu, kas aicināja cilvēkus no dažādām valstīm sūtīt pastkartes.
Ieva Alberte

 

Trešās klases skolēniem ir uzdevums zināt kontinentus un lielākās pasaules valstis. Jūrmalas Alternatīvās skolas skolotāja Liene Jankovska domāja, kā labāk to audzināmajiem iemācīt. Braucot automašīnā no Rīgas uz darbu Jūrmalā, runāja ar kolēģēm. Viena ieminējās, ka viņas māsa dodas uz Argentīnu un varētu atsūtīt pastkarti. Otra piebalsoja, ka varot pateikt draugiem ārzemēs, lai arī atsūta pa kartītei. Lienei šī doma iepatikās, un radās ideja. Janvāra sākumā viņa savā feisbuka profilā ierakstīja: «Manai foršajai 3. klasei ir sācies pasaules apceļošanas projekts. Pusgada laikā apceļosim visu pasauli – bildēs, video, stāstos, grāmatās. Lūgums liels, ja dzīvojat ārpus Latvijas vai jums tur, pasaulē, ir draugi, vienalga, kurā pasaules malā, – gaidīsim pastkartīti ar sveicieniem 3. klasei! Lūgums norādīt laika apstākļus izsūtīšanas dienā.» 

Ar Lienes ierakstu dalījās nedaudz vairāk kā tūkstotis cilvēku. Jau pēc pāris nedēļām pastkartes sāka plūst aumaļām, tāpēc nav iespējams noteikt, kura bija pirmā. Visticamāk, no Eiropas. Janvārī skolas lietvede katru rītu ieradās ar aptuveni 20 kartītēm, un skolēni metās tās lasīt un tulkot, meklēja valsts atrašanās vietu kartē. «Biju pārsteigta, cik labi viņi tulko,» saka Liene. Aptuveni puse kartīšu esot latviešu valodā, puse – angļu. Pagaidām neviena sveiciena nav no Krievijas, Kazahstānas, Grenlandes un Antarktīdas. Cerams, līdz mācību gada beigām pienāks. «Ilgi gaidījām pastkarti no Āfrikas un, kad atnāca no Namībijas, bijām ļoti priecīgi. No Jaunzēlandes mums ir pat vairākas,» Liene rāda uz iezīmētajām vietām kartē, kur piekārtas pastkartes. To saturs ir samērā līdzīgs: aprakstīti konkrētās zemes laika apstākļi, flora un fauna. «Mēs visi te noelšamies, kad izlasām, ka Indonēzijā patlaban ir plus trīsdesmit grādu. Tas palīdz izprast klimatiskās joslas.» 

Liene skolā strādā piekto gadu. Viņa ir no Liepājas un Jūrmalas skolā ieradās, lai organizētu dažādus pasākumus. Izmācījās maģistros pedagoģiju un sāka strādāt par audzinātāju. «Sākumā satraucos – kā nu būs. Kā ar viņiem runāt. Izrādās – nekā īpaši. Tāpat kā ar pieaugušajiem. Viņi man ir lieliski!» Kādu dienu paši izdomājuši, ka mežā pie skolas būvēs savu impēriju no zemē atrastajiem kokiem. Impēriju nu var redzēt pa klases logu. Bet pie loga ir divas zaļas kastītes: vienā dīgst zaļumi, otrā – pārsteigums Māmiņdienai. «Kas ir laba skola? Tāda, uz kuru bērns grib nākt. Kad mājās slimo, ilgojas pēc tās, nevis grib ilgāk paslimot,» saka Liene.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu