Tēva ligzda • IR.lv

Tēva ligzda

5
Ansis (no labās), Laurance, Alvils, Aija un Miks Rozentāli — Latvijas Mākslas akadēmijas students un topošā mākslas zinātniece, interjerists, tulkotāja un astrologs — nes Jaņa Rozentāla radošos gēnus jau piektajā paaudzē.
Ieva Puķe

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā viņa talantīgās atvases bijušajā mākslinieka darbnīcā nāk klajā ar savu darbu izstādi Radošā pēctecība. Dzimtas turpinātājs ceturtajā paaudzē Ansis Rozentāls, piemēram, gleznošanu sācis apgūt, kopējot vectēva dzīvoklī skatāmos Jaņa darbus  

Apaļas brilles, kādu Janim Rozentālam nav nevienā fotogrāfijā, bet pēdējā dzīves gadā 50 gadu vecumā acīmredzot bija vajadzīgas. Uz galda arī ceļojuma palete un pelnutrauks. Ja mēs gribētu viņa bijušajā darbnīcā Alberta ielā 12-9 radīt īsti autentisku atmosfēru, to vajadzētu ietīt biezos cigāru vai cigarešu dūmos. Tagad te ir muzeja telpas, gaiss ir skaidrs. Portreti, kas salikti īpašā izstādē par godu ievērojamā mākslinieka 150. dzimšanas dienai 18. martā, nepieder Jaņa, bet viņa dēla Miķeļa Rozentāla otai. 

Arī uz izstādes Radošā pēctecība atklāšanu sanākušais radu pulciņš ir Miķeļa Rozentāla zars (Jaņa un somu dziedātājas Ellijas Forseles ģimenē bija arī divas meitas). Miķelis daudziem mākslas pazinējiem varētu būt atklājums. Jaņa Rozentāla dēls līdz pāragrajai nāvei 45 gadu vecumā gleznoja, arī mācīja studentus Latvijas Mākslas akadēmijā, no darba 1948. gadā atlaists politisku iemeslu dēļ. Vēlu pievērsies glezniecībai, esot pat gribējis nomainīt uzvārdu, lai nav jālepojas ar svešām spalvām, stāsta topošā mākslas zinātniece Laurance Rozentāle, Miķeļa mazmazmeita. Viņa par Jaņa Rozentāla slavas aizēnotā pēcteča īso, bet spilgto mūžu rakstīs bakalaura darbu. Ne viņas vectēvs, Miķeļa dēls Lauris, ne arī otrs dēls Atis, kuri kā mazi zēni redzami Miķeļa tumšajos, dūmakainajos eļļas gleznojumos, vairs nav dzīvi. Pēdējā no Rozentāliem 2002. gadā Alberta ielas ēku uz mūžiem atstāja Miķeļa meita Ieva Rozentāle. Izstādē Radošā pēctecība aplūkojamā Miķeļa Rozentāla 1944. gada gleznā viņa ir bēbītis, kas zīž mammas Faustas, radu lokā sauktas par Mimīti, krūti. Arī Ieva bija māksliniece un keramiķe, bet viņas brālis Atis – arhitekts.

Ata meita Aija Biezaite, dzimusi Rozentāle, ir tulkotāja, somu valodas zināšanas viņu garīgi saista ar vecvecvecmāmiņu, Jaņa Rozentāla sievu Elliju Forseli. Simboliski, ka Jaņa Rozentāla pēdējā glezna Arkādija, kas palika uz molberta nāves brīdī 1916. gada 26. decembrī Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Somijā, nonākusi tieši Aijas īpašumā. Tā ir vienīgā Jaņa glezna, kas pievienota izstādei Radošā pēctecība.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu