Aizmāršība vien? • IR.lv

Aizmāršība vien?

3
Ilustrācija — Shutterstock

Vai nespēja atcerēties liecina par atmiņas traucējumiem

Laiku pa laikam daudzi saskaras ar grūtībām atcerēties to, ko šķietami vajadzētu. Žanra klasika, piemēram, ir aizmirst, kur nobēdzinātas brilles, kad tās visu laiku bijušas uz deguna, vai izmisīgi meklēt telefonu, kad tas ir rokā. Pāris reizes šādi muļķīgi atgadījumi var kalpot par pamatu uzjautrinājumam, taču, kad tie atkārtojas, gribot negribot nākas aizdomāties, vai ar galvu viss ir kārtībā. 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers atmiņas kabineta galvenā speciāliste neiroloģe Ieva Paegle mierina, ka briļļu pazaudēšana un cilvēku vārdu aizmiršana pati par sevi neliecina par kādu kaiti. Par to raizēties vērts tad, kad tas kļūst par šķērsli pilnvērtīgai dzīvei. Taču ir citas īpatnības, kas var norādīt uz kādas smadzeņu daļas darbības pasliktināšanos.

No noguruma līdz problēmai

Lai atcerētos cilvēku vārdus, iegaumētu internetbankas paroli vai kādu dzejoli, jādarbina deklaratīvā atmiņa. Tā palīdz iegaumēt nosaukumus un faktus, gluži kā skolā vajadzēja atmiņā iekalt vēsturiskus datumus un personības. Tie no atmiņas izslīd regulāri un daudziem. Tomēr, ja gadās novērot, ka deklaratīvās atmiņas spējas pēdējā laikā ir mazinājušās, jāmēģina izprast iemeslus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu