Trauslā ikona • IR.lv

Trauslā ikona

3
Oiva Toika jau gadiem darina putnus, ko no stikla izpūš pieredzējuši meistari, un tie ir kļuvuši par Somijas stikla globālajām ikonām.

Līdz ar ražotnēm arī Somijā pamazām izzūd stikla mākslas un darināšanas arods

Dekoratīvās māk-slas un dizaina muzejam (DMDM), tāpat kā citiem muzejiem ar līdzīgu funkciju, jāspēj piedāvāt gan t.s. dekoratīvo mākslu, ar ko savulaik apzīmēja skaistu mākslas un amatniecības izstrādājumu ar praktisku funkciju, piemēram, krēslu, vāzi vai interjeru, gan dizainu, kas var būt veloinfrastruktūras plānošanas process vai tehnoloģiju ierīce, kur funkcionāli skaidras smadzenes ir apvienotas ar tikpat skaidru un tīru ietvaru, nemaz nerunājot par produkta tēlu un komunikāciju.

Tas, ka DMDM ar pārliecinošu regularitāti un apmeklējuma rādītājiem programmā iekļauj krāšņos, taču satura un iekārtojuma ziņā virspusīgos drēbju un garderobes priekšmetu kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva šovus, ir tikai viens no piemēriem, kas raksturo mūsdienu dizaina (un dekoratīvās mākslas) muzeju grūtības. Ja muzejam ir pieticīgs finansējums un neprognozējams sponsoru atbalsts, kas ir vietējās ekonomikas realitāte, tad, apstākļu spiests, tas izšķiras par pozitīvu kases bilanci. Mūsdienu dizaina izstādes, ja vien tās nav saistītas ar modi, lielākoties ir hrestomātiskas un apmeklētājiem pat garlaicīgas. Piemēram, ar Ķīpsalas izstāžu nama profesionālajiem tirgiem tika salīdzināta DMDM notikusī Latvijas Dizaina manifestācija, kas ir ne tik daudz kritika kā fakts, ka tirgū pieejamus dizaina produktus izstādē parādīt ir grūts uzdevums – kuratoram ir jāatsedz dizaina slāņi, kuri bez spēcīgas akadēmiskas bāzes un pētniecības prakses nemaz nav saskatāmi.

Uz šāda fona nule atklātā izstāde Somijas stikla māksla. 2005-2010 ir atgriešanās uz zemes no vizuāli piesātinātās manifestācijas un balles kleitām. Muzeja vadītāja Inese Baranovska preses konferencē pirms izstādes atklāšanas trāpīgi atgādināja, ka somu dizains mums ir mentāli tuvs un vienmēr bijis paraugs Latvijas dizaineriem. Bet – vai šī paradigma nav attiecināma uz 20.gadsimtu, un mūsdienās tīra, pat gaisīga, racionāli veidota izstāde par stikla mākslas un dizaina sasniegumiem piecu gadu nogrieznī ir tas, ko vēlas redzēt muzeja apmeklētājs? Kā likt viņam piecelties no dīvāna, kad izstādes saturs jau pirmajās dienās ir gandrīz pilnībā pieejams sociālajos tīklos, videoreportāžās un citos formātos? Par to ir jādomā gan muzejam Latvijā, kas izstādi savās telpās uzņem, gan Somijas Stikla muzejam, kas reizi piecgadē apkopo notiekošo valsts stikla mākslā un dizainā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu