Mikroķirurga «pļaujas laiks» • IR.lv

Mikroķirurga «pļaujas laiks»

3
Aivars Tihonovs.
Gunita Nagle

Vasarā, kad ļaudis, atspirguši spožajā saulē, steidzas apkopt dārzus un laukus, griež, zāģē, virpo, vakaros kurina ugunskurus un skrien peldēt, neskatoties zem kājām, mikroķirurgam Aivaram Tihonovam ir viskarstākais darba laiks

Vasara ir bijusi karsta. Saule necepināja, bet gandrīz ik dienu cilvēki guva smagas traumas. Lūk, tikai dažas: Latgalē 48 gadus vecs vīrietis, zāģējot malku, iezāģēja apakšdelmā un vēderā. 35 gadus vecs vīrietis, urbjot savainoja plaukstas. Kādai sievietei, kura mēģināja izšķirt saplūkušos suņus, sakoda plaukstu. Roku suņi sapluinīja arī 11 gadus vecam zēnam. 64 gadus vecs vīrietis, zāģējot malku, daļēji zaudēja divus pirkstus. Un vēl, un vēl. Šie ir tikai dažu jūlija dienu neatliekamās medicīniskās palīdzības dati. Neaizmirstami sāpīga vasara bijusi aptuveni 200 cilvēkiem, kuri, vidēji pa pieciem dienā, vesti uz Mikroķirurģijas centru Rīgā. Tas ir vienīgais Latvijā un lielākais Baltijā rekonstruktīvās un plastiskās mikroķirurģijas centrs, kur ārsti spēj cilvēkam atdot to, ko viņš šķietami ir zaudējis. Tā ir apbrīnojama māksla, ko ar mierīgu, iedrošinošu pārliecību prot viens no labākajiem centra ārstiem, rokas ķirurgs Aivars Tihonovs. Četrdesmitgadnieks, kurš līdzšinējo ārsta mūžu ir darījis brīnumus, piešujot un atdodot kustīgumu cilvēka locekļiem. Viņš joprojām ar platu smaidu un mirdzošām acīm stāsta, cik sarežģīts mehānisms ir roka. Un ka bieži cilvēks roku un tās darbīgumu spēj novērtēt tikai tad, kad to gandrīz zaudējis.

Vasara ar asām izjūtām

Aivaram šī bijusi smago traumu vasara. Pacientu ir bijis vairāk nekā 2014.gada vasarā. Pagājušajā gadā bija 663, šogad līdz jūnija beigām – jau 353. Arī jūlijā un augustā bija neparasti daudz smagu traumu. «Man nav izskaidrojama, jo vasara nav bijusi ļoti silta,» pēc operācijas, tērpies spoži baltā halātā un apsēdies tikpat žilbinoši baltā ārsta kabinetā, stāsta Aivars. Visbiežāk cilvēki savainojušies ar ripzāģi vai leņķa slīpmašīnu, retāk ar zāles pļāvējiem, motorzāģiem, cirvjiem un ēvelēm. Smagas traumas gūtas, neuzmanīgi strādājot ar kartupeļu stādīšanas un novākšanas mašīnām, minerālmēslu kaisītājiem un siena presēm. «Siena prese roku samaļ un sabojā tik ļoti, ka restaurēt grūti. Mēģinām saglābt, bet ne vienmēr tas var izdoties. Nākas arī amputēt, lai glābtu cilvēka dzīvību,» saka Aivars. Lietišķi un mierīgi, gluži kā satiekoties ar kolēģiem, viņš stāsta par tipiskākajām situācijām, kurās cilvēki paliek bez pirkstiem vai rokām. Ārsts neskaitāmi daudz reižu dzirdējis, kā pļāvējs gribējis notīrīt zāles kumšķus no pļaujmašīnas nažiem, ierīci izslēdzis, bet nav sagaidījis, kad naži beidz rotēt… Vai, pļaujot zāli, redzējis, ka pretī skrien bērns, izslēdzis pļaujmašīnu un nepārdomāti pacēlis to augšup, bet skrienošais bērns paslīdējis tieši zem rotējošajiem nažiem. «Šogad nav gadījies klasiskais stāsts «brālītis skalda malku, māsiņa tur pagali»,» iesāk Aivars. Man kļūst šķērmi. Turpinājumu negribu dzirdēt. Bet, jā, šādi bērni ik gadu nokļūst Mikroķirurģijas centrā, kur ārstu uzdevums ir milimetru pa milimetram sašūt pārgrieztos nervus, cīpslas, asinsvadus, audus. 

Darbs prasa grūti aptveramu precizitāti un koncentrēšanos. Lai piešūtu pirkstu, operācija ilgst četras stundas. Plaukstu piešuj 6-8 stundu laikā. Ja kaut kas noiet greizi, operācija var ilgt 18 stundas. Mūsdienu tehnoloģijas atvieglo darbu, bet būtiski neko nemaina – mikroķirurģijā visu nosaka ārsta zināšanas, pieredze, meistarība. «Tas ir reāls roku darbs. Mikroķirurgs nevar atļauties steigties,» skaidro Aivars.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu