Ābrama: publiskajos iepirkumos karteļi ir masveidīgi • IR.lv

Ābrama: publiskajos iepirkumos karteļi ir masveidīgi

14
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Foto: Kaspars Krafts, F64

Konkurences padome pārbauda vēl vienu iespējamu aizliegtu vienošanos ”Latvijas valsts mežu” iepirkumos

Karteļi Latvijas publiskajos iepirkumos ir masveidīgi, tādēļ tie jau kļuvuši par ”vietējā biznesa pazīmi”, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama. Karteļi konstatēti ne tikai mežu nozares, bet arī celtniecības un auto tirgus publiskajos iepirkumos, KP vadītājas teikto citē aģentūra LETA.

KP patlaban pārbauda vēl vienu lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) iepirkumos, pastāstīja Ābrama. Tajā ir iesaistīts liels skaits tirgus dalībnieku – citi uzņēmumi, ne tie, par kuru sodīšanu KP ziņoja pagājušajā nedēļā. Jau vēstīts, ka KP nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši piedāvājumus LVM kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam. Uzņēmumiem kopumā uzlikts 70 003 eiro naudas sods.

Iepriekš KP informēja, ka 2014.gadā LVM izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tā veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, 2014.gadā LVM izsludināja iepirkumu par mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, izstrādājot bojātu koku cirtes, un kokmateriālu pievešanu līdz ceļam. Kopējā līgumcena bija 30 027 825 eiro.

Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies uzņēmumi SIA “Amils” ar SIA “Oga G”, SIA “RT Kadiķi” ar SIA “AN Priede”, SIA “Eko burkāns” ar SIA “Davos”, SIA “Riveros” un SIA “Consultation Office”, SIA “Roluks” ar SIA “LK Forest” un IK “Luux”. KP norāda, ka šādā situācijā nebija iespējama patiesa konkurence, bet šī rīcība uzskatāma par karteļa vienošanos, kas ir īpaši smags konkurences tiesību pārkāpums.

Lietas izpētes laikā vairāki iesaistīties uzņēmumi izmantoja iecietības programmas sniegtās iespēja pēc lietas ierosināšanas atzīt savu atbildību pārkāpumā un informēt KP par to, kā aizliegtā vienošanās tika īstenota. Tiem samazināta uzliktā soda nauda.

Komentāri (14)

kristaps_freimanis 03.08.2015. 15.20

” tur pāris gadījumos vienas ģimenes locekļiem pieder 2 firmas, — sodīti par to, ka vīrs un sieva nav dažādājoši piedāvājumus”

===

Šāda dalība ar 2 kantoriem jau pati par sevi velk uz šmaukšanos (pseidokonkurences rādīšanu)…

+4
-1
Atbildēt

0

sniega_roze 19.08.2015. 22.15

Ja nu nav zināms kā atbrīvoties no karteļiem, varu pačukstēt vieglu metodi – publicē iepirkumus orientējoties arī uz leišu, poļu un igauņu uzņēmējiem. Īsta konkurence un efektivitāte dara brīnumus…

+1
0
Atbildēt

0

Bet 03.08.2015. 11.41

Par Ābramas vadīto iestādes darbu patiesi ir prieks, jo viņi strādā valsts iedzīvotāju labā.

Vēl vajadzētu papurināt bankas, jo pēdējā laikā, kā izskatās, tās sāk dīrāt iedzīvotājus par skaidras naudas izņemšanu no bankomāta. To var teikt par SWedbank un noteikti nepārspējama ir SEB banka- apetīte laba un pe”lņa garantēta bez riska.

+1
0
Atbildēt

2

    Charlie Hebdo > Bet 03.08.2015. 19.43

    Bet

    Citadeles gadījumā tika izdarīts viss, lai Latvijā neienāktu nopietns spēlētājs, kas radītu konkurenci esošām bankām un nodrošinātu tausaimniecībai lētus kredītresursus. Meža cirtēju vietā būtu nu ķērušies klāt ģenerāluzņēmumiem: “Skonto būvei”, Re&Re, un dažām Matīsam pietuvinātām ceļu būves firmām, kuriem tiek visi valsts pasūtījumi un kuri paši nosaka cenu par darba izpildi un, itin bieži, kā bija Stradiņa slimnīcas un Gudrona dīķu gadījumos, parausta valdības vadītāju aiz vajadzīgām šņorītēm un saņem vēl papildus padsmit miljonu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Optiskais Tēmeklis > Bet 03.08.2015. 13.22

    Bankas derētu papurināt, tas tiesa, bet pēdējolaik Ābrama un KP sākušas nežēlīgi haltūrēt. Man aizdomas, ka bankām un īsti lieliem klientiem/pacientiem vairs klāt neķersies, bet turpinās blefot kā tiiko ar malkas cirtējiem, — turklāt aizdomas, ka malkas cirtēju gadījumā valsts neko nav zaudējusi. Konkurences padome pārņēmusi Strīķes laika KNAB praksi ar šovu taisīšanu?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu