Zelta kronis • IR.lv

Zelta kronis

5
Zīmējums — Līga Spunde

Kādas puķes un zāles iepīt Jāņu vainagā?

Lai gan tautasdziesmā teikts, ka «visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā», ir dažas nianses, kas jāzina, saka māksliniece Ērika Māldere, grāmatas 3×9 Jāņi autore. Jāņos pušķojas, lai smeltu dabas spēku, sievas būtu tik skaistas kā puķes un vīriem spēks kaulos! Tajā pašā laikā, jāizvairās vainagos pīt indīgos augus, piemēram, gundegas vai velnarutkus, nevajag vīt arī alksni vai apsi, jo tie tautā iesaukti par velna kokiem, bet «Jāņos nevajag lieki velnu aiz ūsām raustīt!» piebilst Ērika. Reizē augiem ar asumiem, piemēram, dadžiem vai nātrēm tiek piedēvēts īpašs spēks atvairīt ļaunumu, slimības un neveiksmes, tāpēc tos ieteicams iepīt vainagā vai tāpat spraust pie visām ieejām – durvīm, vārtiem un pat atslēgas caurumos. «Senais latvietis bija praktisks ik uz soļa,» saka Ērika. 

Senči izmantojuši visu, kas pa rokai, kas Jāņos zied. Līgo vakarā zāles pina ne tikai vainagā, tika nokaisīti arī ikdienā staigājamie ceļi – darba takas, pagalmi, istabas, gultas, galdi un durvis. Tādēļ mūsdienās ar Jāņu zālēm, varbūt jāpušķo arī tās vietas, «kur visbiežāk uzturamies – rakstāmgaldi, mašīnas, pat bankomāti!» No priekštečiem esam mantojuši labu intuīciju un gaumes izjūtu, kas ļauj izvēlēties acīm tīkamākos ziedus un to krāsu salikumus. 

Parasti sievas vainagus pin vīriem, iepinot ozolu zaros to, ko tiem novēl, piemēram, «rozi, lai neaizmirst!». Tāpat arī papardi – šo Jāņu noslēpumu. Lai arī katrai zālei un ziedam ir savs tradicionālais tulkojums, Ērika uzsver: «Kā domāsim, darīsim un ticēsim, tā arī būs.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu