Rakstniece Luīze Pastore ar grāmatu sēriju Mākslas detektīvi mudina bērnus izpētīt latviešu mākslinieku darbu noslēpumu: ko mākslinieks varēja pateikt, bet nepateica. Un kāpēc viņš noklusēja?
Puika Teo Jaungada sagaidīšanas viesībās garlaikojas. Viņš nīkst ārā, līdz atklāj, ka meitene Poga, kas nemitīgi gvelž niekus, viņam pavēsta: no kādas gleznas pazudis pērtiķis. Un abi aiziet gleznā. Šāds detektīvstāsta Pazudušais pērtiķis sākums rakstam par tā autori Luīzi Pastori ir zīmīgs. Jo viņa uzskata, ka bērniem jāļauj garlaikoties, nevis jāsteidz viņus izklaidēt, – tā viņi var izdomāt spēles, rotaļas, stāstus un piedzīvojumus. Un Luīze ir pārliecināta, ka tikai bērnu grāmatās ir iespējams ieiet gleznā un pazust simt gadu tālā pagātnē, kamēr pieaugušo literatūrā tam vajadzētu nopietnu attaisnojumu un daudzus paskaidrojumus.
Ar grāmatām Pazudušais pērtiķis un Neredzamais cilvēks izdevniecība Neputns, Luīze Pastore un māksliniece Elīna Brasliņa sākušas stāstu sēriju bērniem Mākslas detektīvi, kurā Teo un Poga izmeklēs Latvijas mākslas darbu noslēpumus. Pirmie divi detektīvstāsti ir tik aizraujoši, ka mani bērni, tos izlasot, lūdz aizvest viņus uz muzeju un parādīt bildes, kur ir pērtiķis un suns Komats. Aizvilināt bērnus pie mākslas – tas nav nemaz tik vienkārši. Taču Luīze ar bērniem labi saprotas. Jau kopš pirmās grāmatas Stāsts par pakaļasti tiem, kas vēl aug (2009) Luīze raksta bērniem.
28 gadus vecā rakstniece izskatās kā no gleznas izkāpusi – rāma, mierīga, smaidīga. Taču patiesībā viņai patiktu būt kā skuķiem viņas stāstos, kuri ir kaitinoši, nevaldāmi, ar izspūrušu matu ērkuli. Tādi, kuri mūždien uzdod neērtus jautājumus, visur bāž savu degunu un urķējas lietās, kas viņiem nav ļautas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.