Guntars Catlaks sāk vadīt Valsts Izglītības satura centru lielu pārmaiņu laikā: mācību saturs jāpārveido tā, lai skolēni nevis iegūtu pēc iespējas vairāk zināšanu, bet prastu skolā apgūto likt lietā
Kafija, ko ar Guntaru Catlaku dzeram mūsu sarunas laikā, ir stipra un rūgta. Catlaks pie tās ticis, no sava jaunā darba kabineta Izglītības ministrijas ēkas bēniņu stāvā nonākot uz Smilšu ielas pieticīgāko kafejnīcu. Drīzāk ēdnīcu, kurā pusdieno ministrijas ierēdņi. Gaiss tajā mazliet sasmacis, mēbeles noplukušas. Gribas ko svaigāku un tīrāku. Gluži tāpat kā izglītības saturā kārojas pārmaiņu. Tās būs, saka Catlaks. Pārmaiņas būs lielas.
No Eiropas Savienības fondiem Latvijai atvēlēti 46,6 miljoni eiro, lai līdz 2020.gadam izstrādātu jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu un radikāli mainītu mācīšanās veidu. Tā, lai bērni ne tikai klausītos skolotājā un lasītu grāmatas, bet paši izzinātu, pētītu un attīstītu savas prasmes. Standartus vajadzēja sākt pārstrādāt jau pērn, bet, kopš iepriekšējais Valsts Izglītības satura centra (VISC) vadītājs aizgāja strādāt uz skolu, pagāja astoņi mēneši, līdz atrada jaunu vadītāju – Catlaku. 12 gadus nostrādājis Eiropas skolotāju arodbiedrību organizācijā Education International par pētījumu koordinatoru, izglītību aplūkojis, pēc viņa vārdiem, no trijām un pat četrām dimensijām, viņš ir gatavs gādāt, lai Latvijas skolēni mācītos gluži tāpat kā Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu bērni.
Latvijā skolēniem pagaidām galvenais ir apgūt zināšanas, un tikai no skolotāju iniciatīvas ir atkarīgs, kā viņi māk izskaidrot to jēgu un pielietojumu dzīvē, bet daudzviet pasaulē jau vismaz desmit gadus dominē jēdziens «kompetencēs balstīta izglītība». Tas nozīmē, ka skolēnam jau no pirmās klases māca, kā likt lietā iegūtās zināšanas un prasmes, kam tās noder dzīvē, kā tās pilnveido viņa spējas un talantus. Pēc Catlaka vārdiem, to veicinājuši tieši OECD starptautiskie izglītības pētījumi, kuros atklājās, ka skolēnu sekmes lielā mērā nosaka viņa izpratne par zināšanu izmantojamību. Kompetencēs balstīts izglītības saturs nenozīmē, ka skolās vairs nebūs nekādu mācību priekšmetu. Arī Somijā, par kuru britu prese ziņoja, ka tā atsakās no mācību priekšmetiem, patiesībā tikai divreiz gadā tradicionālo dalījumu stundās aizstāj ar multidisciplināriem pētniecības projektiem. Catlaks skaidro – tādas kompetences kā matemātiskā, tehnoloģiskā, dabaszinātņu, lasītprasmes un valodas ir saistītas ar noteiktiem mācību priekšmetiem. Bet ir arī tā dēvētās caurviju kompetences, kas apgūstamas vairāku priekšmetu nodarbībās. Piemēram, sociālās kompetences, kas saistītas ar savstarpējo attiecību kultūru, pilsoniskās un uzņēmējdarbības kompetences. «Kompetenču pieeja vērsta uz to, lai skolēni redzētu – tam, ko viņi mācās, ir reāla, praktiska jēga,» rezumē Catlaks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.