Eksāmenu dienās spēj glābt tikai viens brīnums – veselais saprāts
Ja kāds bez piecām minūtēm pamatskolas vai vidusskolas absolvents uzskata, ka eksāmenu laiks viņa dzīvē ir vissvarīgākais, viņš kļūdās, saka izglītības psiholoģijas speciālists Kaspars Bikše. Tiklīdz cilvēks aptver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nav dzīvības un nāves jautājums, viņš jau mazliet atslābst. Kad sasprindzinājums ir samazinājies, ir vērts padomāt, kas rada to milzīgo stresu un neizturamo spriedzi eksāmenu laikā, kas traucē prātam strādāt. Un, ja mierīgi padomā, tad saspīlējuma iemesls ir gaužām cilvēcīgas bailes kļūdīties, nebūt pietiekami labam un nepiepildīt vecāku un skolotāju gaidas. Taču eksāmenu jēga nav izspiest no pusaudža visu viņa intelektuālo spēju, zināšanu un prasmju sulu līdz pēdējai pilītei. Tiem nepavisam nav jāparāda, cik pareizs, gudrs un labi audzināts ir katrs eksāmenu kārtotājs. Pārbaudes darbiem ir tikai jānofiksē, kas no skolā mācītā ir apgūts. Rezultāts ir svarīgs tikai un vienīgi pašam skolēnam. Viss! Tāpēc arī Kaspars Bikše iesaka jauniešiem, kas kārto 9. un 12.klases eksāmenus, laist gar ausīm pieaugušo tekstus: «ja negatavosies, eksāmenu nenokārtosi!», «ja eksāmenos izkritīsi, par tālāku skološanos vari aizmirst». Labāk mierīgi un vēsu prātu atsvaidzināt zināšanas un psiholoģiski sagatavoties tam, ka viss būs labi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.