Vārdu anarhiste • IR.lv

Vārdu anarhiste

4
Dace Meiere šogad saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu par Kurcio Malapartes Nolādētie toskānieši tulkojumu.
Gunita Nagle

Tulkotāja Dace Meiere: nost ar etnisko tīrīšanu valodā!

Pie kārtības Daci Meieri pieradināt nevar. Lai gan darbos viņa ir ieņēmusi ideāla tulkotāja, tas ir, nemanāma līdzautora vietu, aizrautīgais prieks meklēt latviskojumus lietuviešu, itāļu un spāņu vārdiem tomēr nav ieliekams rāmjos. Vārdus viņa meklē ne mazāk cītīgi kā Bāskervilas Viljams mūku slaktētājus vienā no pirmajiem Daces tulkojumiem – Umberto Eko Rozes vārdā. Lasītājiem atliek palikt laimīgā neziņā, vai, piemēram, Kristinas Sabaļauskaites Silva rerum lasāmie «māži», «tirpuļi» un «kafēhauzi» ir senvārdi, vietvārdi vai tulkotājas darinājumi. 

Kopš 1998.gada, kad Dace par Rozes vārda tulkojumu tika atzīta par gada labāko tulkotāju, viņa saņēmusi daudz atzinību, it īpaši no itāļiem. Šogad atkal tikusi pie Latvijas literatūras gada balvas par Kurcio Malapartes Nolādētie toskānieši pārnesumu latviešu valodā. «Ar smeldzīgu cinismu un dzēlīgu ironiju piesātināta atzīšanās mīlestībā šim apbrīnojamajam Itālijas novadam,» par grāmatu izdevniecības Neputns mājaslapā raksta Dace. 

Kas tevi saveda kopā ar Nolādētajiem toskāniešiem?
Toskāna bija mana pirmā Itālijas ainava. Toskānā es jaunībā kādu laiku studēju, tāpēc turienes maigi nolaidenie pakalni ar ciprešu rindām un vīnogulājiem man ir pamats, uz kā balstās pārējās vēlāk iemīļotās Itālijas lietas un vietas. Iespējams, tieši Toskānā izkopu spēju un vēlmi tīksmināties par to, ko rāda acis, par gaismu un krāsām. Arī par sieru, vīnu un vienkāršiem dārza labumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu