Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre. Tā nesen 4.maija runā atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atgādinot, ka jau drīz pēc neatkarības atjaunošanas apsviedīgi padomju konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos – iesakņoja Latvijā sev izdevīgu pseidodemokrātiju un džungļu ekonomiku, bet tautā radīja rūgtumu pret valsti. Lai gan Mūrniece uz pozitīvas nots secināja, ka tagad oligarhi «lielā mērā, lai arī ne pilnīgi», ir izstumti no politiskās pārvaldes, toties ekonomikā joprojām rada draudus. Protams, no oligarhu nometnes Mūrniece nekavējoties dabūja brāzienu – kā tik necienīgi drīkst izrunāties…
Taču, pērtai vai nepērtai, Mūrniecei ir taisnība par naudas varas postu. Un to lieku reizi apstiprina stāsts par nacionālo sāpju bērnu airBaltic, kas pēc nodokļu maksātāju miljonu injekcijām beidzot ir atguvies no komas, bet ap vājinieka cisām bez pārtraukuma snaikstās alkatīgi kampēji. Valsts jau vairākus gadus ir turējusies pretī sashēmotu tiesvedību žņaugiem un negrasījās slēgt izlīgumus, bet nupat izskatās, ka izspiedēju taktika tomēr gūs virsroku. Kā Ir izdevies noskaidrot, valdība devusi zaļo gaismu slepenām sarunām par airBaltic obligāciju iegādi no aizkrāsnē salīdušiem īpašniekiem, pretī saņemot neskaitāmo tiesas prāvu izbeigšanu. Shēmotāji, kas vēl pirms pāris gadiem cerēja uz 27 miljonu izcelšanu no valsts kabatas, tagad šķiet piezemējuši ambīcijas – ai, varbūt liksies mierā par deviņiem miljoniem. Kampēju taktika ir skaidra, tāpat arī cenrādis. Valdības nostājas maiņa gan atstāj neatbildētus jautājumus. Un Mūrnieces piesaukto rūgtumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.