Pasaules nākotne Venēcijā

Ko sola tikko atklātā starptautiskā mākslas biennāle

Šī ir pilsēta acij, visas pārējās maņas tikai viegli spēlē fonā, – par Venēciju savulaik rakstījis dzejnieks Josifs Brodskis. Bez kanāliem un gondolām pagājušajā nedēļas nogalē bija iespējams mielot acis, iepazīstoties ar svaigākajām tendencēm laikmetīgajā mākslā. Mākslinieki, kuratori, žurnālisti un mecenāti bija sabraukuši no visas pasaules, lai atklātu vienu no nozīmīgākajiem atskaites punktiem mākslas pasaulē – 56. Venēcijas biennāli.

Latvieši zāģē

Biennāle notiek ik pa diviem gadiem un katru reizi savā programmā apvieno vairāk nekā simt izstādes un mākslas notikumu. Paralēli biennāles centrālajai izstādei, kas sadalīta un apskatāma divos lielākajos punktos – Arsenale un Giardini -, pro-grammā pārstāvēti arī 89 nacionālie paviljoni un 44 satelītpasākumi. Šogad Latvijas laikmetīgā māksla Venēcijā spīd spoži, jo pirmo reizi vēsturē mūs pārstāv divas apjomīgas izstādes un mākslinieks Kristaps Ģelzis piedalās starptautiskā izstādē Personal Structures – Crossing Borders. Jau otro gadu nacionālajam paviljonam ir lieliskas telpas Arsenale, kas neapšaubāmi uz izstādi aizved vairāk cilvēku, nekā būtu iespējams citur pilsētā (aizņemtākajās dienās latviešu mākslinieku darbu apskata vairāk nekā 2000 apmeklētāju). Šogad Latvijas paviljonu veidojuši Andris Eglītis un Katrīna Neiburga ar iespaidīgu instalāciju Armpit. Ieejot koka konstrukcijā, kas uzbūvēta lielās telpas iekšpusē, skatītāju apņem sarežģīts un neviendabīgs veidojums, ko rotā vecas skaidu plāksnes, kādreiz izmantotas padomju sekcijās un skapjos. To papildina video, kuros redzami vīrieši darbā. Zāģēt, metināt vai sist naglas – materiāla objekta radīšanas process ir haotisks, rezultāts – neskaidrs, kamēr tehnoloģijas, šķiet, kādā digitālā, neaptaustāmā telpā darbu izdara mūsu vietā. Mākslinieki izceļ šo kontrastu, kāds pastāv starp roku darbu un tehnoloģiju laikmetu, un vērienīgā instalācija veiksmīgi iederas biennālē kā vizuāli iespaidīgs un apjomīgs objekts, kurš reizē arī pastāsta kaut ko vairāk par valsti un kultūru, no kuras nācis.

Pāri kanālam, Arsenale Nord, apskatāma otra latviešu izstāde Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla, kas ir daļa no ES prezidentūras kultūras programmas un biennālē piedalās kā satelītpasākums. Izstādes kurators ir pazīstamais krievu mākslas eksperts Viktors Miziano, kurš izstādi balstījis uz Purvīša balvas uzvarētāju un nominantu darbiem. Ornamentālisms kā koncepts vēsta gan par simbolu vēsturisko nozīmi latviešu kultūrā, gan arī plašākā nozīmē runā par ornamentu kā sadures punktu skaistajam un praktiskajam – tēmai, kas kaut kādā mērā atspoguļojas visu astoņu (Orbīta, Ģelzis, Neiburga, Eglītis, Muižnieks, Epnere, Fišers, Korovins) izstādīto Latvijas mākslinieku un radošo kolektīvu darbos. Izstāde ir vērienīga un labi noformēta, kā arī parāda lielu dažādību – no glezniecības līdz videoinstalācijām.