Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā iznīcina šā līguma jēgu • IR.lv

Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā iznīcina šā līguma jēgu

24
Foto: Ieva Lūka, LETA
Reinis Bērziņš

Uzņēmējs vēršas pie Latvijas Valsts prezidenta

Saeima aprīlī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, pašu būtiskāko grozījumu daļu, tas ir, nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas patlaban nezināmas nozares būs šo „nelabvēlīgo” nozaru skaitā, jo Ministru kabinetu kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu.

Latvijā tūkstošiem cilvēku strādā jurisprudences, grāmatvedības un konsultāciju jomā, kas ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Šajās nozarēs ir nelieli ražošanas izdevumi, kas padara mikrouzņēmuma nodokli par panesamu un ļauj no ienākumiem nomaksāt pilnīgi visus nodokļus, neveicot sarežģītu un dārgu grāmatvedības uzskaiti, kā tas būtu pašnodarbinātā vai parastā nodokļu režīma kapitālsabiedrības gadījumā.

Mikrouzņēmuma nodoklis ir nodokļu režīms, kas veicina nodokļu maksāšanu nevis savas likmes izmēra dēļ, jo pāris procentpunkti no neliela apgrozījuma absolūtos skaitļos ir paciešama summa, bet gan nodokļa režīma vienkāršības, uzskatāmības un prognozējamības dēļ. Tas ļauj precīzi plānot savus izdevumus un akumulēt līdzekļus laicīgai nodokļu nomaksai. Savukārt pie neliela apgrozījuma sarežģīta un neprognozējama nodokļu uzskaites sistēma rada objektīvu pamatu un saimniecisku nepieciešamību optimizēt izdevumus, kas gala rezultātā ilgtermiņā mazina valsts nodokļu ieņēmumus, bet uzņēmēju novirza „pelēkajā” saimnieciskās darbības zonā.

Pieņemtie grozījumi iznīcina likuma ekonomisko jēgu un rupji pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, kas tā stāšanās spēkā gadījumā būs pamats pieteikumam Satversmes tiesā. Nododot tiesības Ministru kabinetam izvēlēties nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokļu režīmu, tiek pārkāpta Saeimas kompetence likumdošanas jomā, kas ir noteikta Satversmes 64.pantā. Kā arī tīši šis jautājums ir izslēgts no publiskas diskusijas Saeimā, lai maldinātu Latvijas tautu par patiesu šo grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību.

Ministru kabinetam saskaņā ar valdības iekārtas likuma 31.panta tvēruma vēsturisko un teleoloģisko iztulkojumu ir tiesības pieņemt ārējus normatīvus aktus tikai, lai precizētu vai paplašinātu likumdevēja gribu, kas skaidri un noteikti pausta pašā likumā. Apstrīdētajā Mikrouzņēmuma nodokļa likuma redakcijā šāda pilnvarojuma nav. Ir deleģētas neierobežotas beznosacījuma tiesības kardināli lemt par likuma piemērojamību. Lai arī ar īpašu pantu tiek noteikts likuma mērķis, taču tā ir klaji formāla un ar tiesisku saturu nepiepildīta norma, kas nenosaka neko.

To savā tiesiskajā nihilismā varētu salīdzināt ar grozījumiem Krimināllikumā, kur Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības piešķirt imunitāti konkrētām amatpersonām par kukuļņemšanu vai liegt tiesības, piemēram, uz apelāciju konkrētām personām vai to grupām.

Ja Saeima ir nolēmusi noteikt nozaru sarakstu, kurās nevarēs piemērot konkrēto vai kādu citu nodokļu režīmu, tad šim sarakstam būtu jābūt iekļautam pašā likumā. Lai vēlētājs skaidri redzētu, kādas intereses deputāts pārstāv un kādus solījumus pilda. Jo visi politiskie spēki pirms vēlēšanām solīja saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu, nevis iznīcināt to. Likumu Saeimā ir atbalstījuši 67 deputāti, un publiski tas tiek deklarēts kā panākums.

Taču īstenība ir pilnīgi pretēja. Kad patieso likumu grozījumu jēga būs faktiski jūtama, tad atbildīgie lēmumu pieņēmēji noslēpsies aiz ministriju algoto ierēdņu mugurām, kuriem tauta nevar izteikt savu nosodījumu, izsvītrojot tos no vēlēšanu sarakstiem.

Tādā veidā tiek pārkāpts Satversmes 1.pantā noteiktais fundamentālais princips, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, jo demokrātija nav iedomājam bez varu dalīšanas. Taču konkrētā likumprojekta pieņemšanas gaita skaidri pierāda to, ka politiskais spēks var mēģināt šo varu uzurpēt un, izmantojot informatīvos resursus, baltu padarīt par melnu. Šāds pārvaldes un likumdošanas modelis, kas konsolidē varu šauru personu lokā neatkarīgi no politiskā spēka personālijām ilgtermiņā, var novest pie neatkarības zaudēšanas, ko Latvijas tauta jau ir piedzīvojusi pirms 75 gadiem.

Nosakot nozares, kurām var tikt piemērots vai nepiemērots mikrouzņēmuma nodoklis, tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā noteiktais vienlīdzības princips, kuru jau vairākos spriedumos ir skaidri definējusi Satversmes tiesa, nosakot, ka šis princips ir piemērojam personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos un ka noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgam ar labumu, ko no tā gūst sabiedrība. Neko no tā konkrētais likums neparedz.

Populistiski tiek piesaukti gan mazie sociālā nodokļa maksājumi, gan negodprātīgi nodokļi maksātāji, kas izmanto šo nodokļu režīmu, lai sadalītu lielu uzņēmumu mazos, tādejādi izvairoties no algas nodokļa maksāšanas. Taču absolūti nav skaidrs, kā šie riski tiek novērsti ar nozaru ierobežojumiem!!! 

Ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem ir jācīnās administratīvām metodēm, veicot kontroles pasākumus, jo likumā ir tieši aizliegtas minētās shēmas. Savukārt sociālais budžets un katras konkrētās personas labklājība, sasniedzot pensionēšanas vecumu, ir atkarīga no valsts tautsaimniecības attīstības, kuru konkrētie grozījumi ietekmē negatīvi, jo veicina „ēnu” ekonomiku un palielina bezdarbu.

Tāpēc aicinu visus, kurus skar šis jautājums, sekot manam piemēram un vērsties pie Latvijas Valsts prezidenta, lūdzot nodot otrreizējai caurlūkošanai šos likuma grozījumus saskaņā ar Satversmes 71.panta noteikumiem.

Autors ir mag.iur., mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs

 

Komentāri (24)

Bet 06.05.2015. 14.14

“Mikrouzņēmuma nodoklis ir nodokļu režīms, kas veicina nodokļu maksāšanu nevis savas likmes izmēra dēļ, jo pāris procentpunkti no neliela apgrozījuma absolūtos skaitļos ir paciešama summa, bet gan nodokļa režīma vienkāršības, uzskatāmības un prognozējamības dēļ.”

Piekrītu rakstītajām un tieši mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana savulaik Latvijā deva iespējas tik daudz cilvēkiem uzsākt savu uzņēmējdarbību, un pilnīgi piekrītu, ka svissvarīgākais šajā nodokļu maksāšanas režimā ir tas, ka uzskaite ir vienkārša un nodokļa maksāšana un aprēkini arī ir vienkārši!!!

Es nožēloju, ka nesvītroju to aproberžoto Šadurski no vēlēšanu sarksta!

Kam no tā ir kāds sliktums, ja uzņēmējs no apgrozījuma maksā nodokli- ērti, pārskatāmi !

Kāpēc no ostām neko joprojām neprasa, lai gan ostās dzīvo trekni, jo trekni un vēl pēc 25 gadiem peļņas nodokli nemaksā neviena osta,

Taču mikrouzņēmumam, jau pēc 3 gadiem uzliek arvien lielāku nodokli, pie tam no ieņēmumiem.

Interesanta pieeja valstij, rūpējoties par treknajiem runčiem, bet izspiežot kā citronus mazos uzņēmējus, kuri gan laukos, gan mazajās pilsētās tā nopelna sev iztiku tepat Latvijā!

+8
-3
Atbildēt

2

    kristaps_freimanis > Bet 07.05.2015. 00.04

    “VID miljonu optimizētājiem gatavi “atlaist grēkus””

    ===

    Tas gan. Gan Bei kā tīri krāpnieciska shēma, ko saglabā vs. Kaņepes centrs – vienugad laikam visvairāk nodokļos nomaksājušais (teorētiski – pelnošākais) krogs, kam par to piesūta provokatorus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Neticis > Bet 06.05.2015. 16.38

    Pie mums runas par efektivitāti ir tikai runas. VID miljonu optimizētājiem gatavi “atlaist grēkus”, jo tāpat jau daudz samaksājuši (un no tā, ko nav samaksājuši, sponsorē partijas), bet ogu tantes, frizieres un remontstrādniekus bezmaz vai “močīšot sorķīros”.

    Ar aprēķina vienkāršošanu arī parasti ir tā, ka tev vajag izziņas izziņu, par izziņu, ka tev var piemērot vienkāršāku vienkāršošanas vienkāršošanu.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

sniega_roze 06.05.2015. 14.30

Man liekas, ka diskusijā par MUN bieži nedzird, ka tas ir apgrozījuma nodoklis, proti legāli rēķinu rakstošas fiziskas personas nomaksāta nauda. Tas pirmkārtir solis uz legālu uzņēmējdarbību. Būtu tikai normāli, ja domātu par nākamo soli, darbinieku likumīgu nodarbināšanu.

Atšķirībā no Parex vai Zelta tilta MUN tiek nopelnīts brīvā tirgū, kur valda konkurence un pat 9-11 % nodoklis, ko nomaksā valstij daudziem ir apdomas vērts daudzums. Būtu tikai pareizi, ka līdz 12-13 %, kad šis nodoklis vēl ekonomiski attaisnojas, salīdzinot ar SIA un nodokli no SIA tipiski neesošas peļņas, papildu nodoklis aizietu iemaksātājā sociālajā apdrošināśanā un pensijai.

Kas attiecas uz diskusiju vai celšana iznïcinās MUN, tad es domāju, ka tā būtiski iedragās legālu uzņēmējdarbību un samazinās Latvijas reģionālo konkurētspēju, jo varianti jau ir daudzi, bet normālākais tiek torpedēts, kad nodoklis pārsniegs 13 % no apgrozījuma.

+5
0
Atbildēt

3

    zanE. > sniega_roze 07.05.2015. 15.07

    ….Bet…vai nu tā īsti būs?….

    – “Igaunijas izdevums Äripäev raksta, ka, pateicoties labi plānotai un mērķtiecīgai nodokļu politikai, Latvija ir kļuvusi par lecekti augošiem uzņēmumiem, ziņo portāls bbn.ee.

    Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes ģenerāldirektors Mareks Helms norādījis, ka viņam patīk Latvijas mikrouzņēmumu nodokļa iniciatīva. Helms teicis – ir labi, ka jaunajiem uzņēmumiem nav jācīnās par izdzīvošanu jau no pirmās dienas.

    «Tas ļauj mikrouzņēmumiem veikt godīgu uzņēmējdarbību. Arī Igaunijas uzņēmumi ir teikuši, ka nodokļi ir augsti un viņiem jāmeklē alternatīvas, lai izdzīvotu. Diemžēl bieži izvēle ir nodokļu optimizācija. Man personīgi patīk Latvijas iniciatīva, bet jādomā arī par iespējamiem trūkumiem,» skaidrojis Helms. Viņš paudis, ka problēma ir tāda – pēc trīs gadu perioda, kad maksāts 9% nodoklis, īpašnieki varētu izlemt slēgt uzņēmumu un atvērt jaunu. Otra problēma – mazāka likme piemērojama tikai tad, ja uzņēmuma apgrozījums ir zem 100 000 eiro gadā, un tas varētu motivēt uzņēmumus slēpt savus ieņēmumus.

    Savukārt, nodokļu eksperts Margo Saags no advokātu biroja ATTELA sacījis, ka Igaunijai no Latvijas ir jāmācās: «Igaunijai nevajadzētu baidīties ieviest nodokļu atvieglojumus.» Viņš uzsvēris, ka Latvija īpašo nodokli mikrouzņēmumiem ieviesa 2010. gadā, kad atradās dziļā ekonomiskajā krīzē, un mērķis bija iedrošināt cilvēkus, kuri zaudējuši darbu, dibināt pašiem savus uzņēmumus.

    «Lai gan 2010. gadā Latvijā nebija vairāk par 3000 mazo uzņēmumu, kuri maksā šo nodokli, to skaits 2013. gadā jau pārsniedza 33 000. 2011. gadā valsts no šī nodokļa iekasēja 9 miljonus latu, bet 2013. gadā tie bija jau vairāk par 28 miljoniem. Kopējais viedoklis ir, ka šis nodokļu eksperiments ir bijis veiksmīgs un tas būtu jāturpina,» teicis eksperts.

    Prīts Raudseps, advokātu biroja Glikman Alvin & Partnerid nodokļu divīzijas vadītājs, uzsvēris, ka Latvija rīkojas lieliski: «Latvieši pieņem lēmumu, un lietas notiek. Savulaik Igaunija bija tā, kas tika uzskatīta par biznesam labvēlīgāko starp Baltijas valstīm, bet tagad Igaunija acīmredzami atpaliek no Latvijas, ja raugāmies uz nodokļu vidi.»

    Raudseps teicis: «Igaunijai vajadzētu analizēt, ko dara Latvija, un saskatīt, ko jāmaina, lai saglabātu konkurētspēju.» Viņš uzskata, ka Igaunijas politiķiem trūkst ideju un nav nekādu pazīmju, ka idejas tiktu meklētas.

    Arī Kersti Krahta, EVEA (Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija) prezidente, norādījusi, ka Igaunijai ir pēdējais laiks mācīties no Latvijas nodokļu politikas.”

    http://www.db.lv/finanses/nodokli/igaunija-apskauz-latvijas-nodoklu-politiku-431493

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Bet > sniega_roze 07.05.2015. 08.50

    Starp citu pavisam nesen Latvijā uz 10000 iedzīvotājiem bija vismazākais uzņēmēju skaits ES.

    Valdība savulaik pieņēma lielisku projektu, lai veicinātu mazo uzņēmējdarbību- katrs gādāt varēja par sevi un ar vienkāršotu uzskaiti!

    Atceros par ārzemju TV rādīja pozitīvu sižetu par to, kā Latvija pēc krīzes veicina uzņēmējdarbību, tieši ar mikrozuņēmumiem, bet nu vajafg visu iznīcināt, lai vēl aizbrauc palikušie.

    kretīns tas Šadurskis, jo iet vieglāko ceļu pret mazajiem uzņēmējiem, kam nav lobiji partijās, kā tas ir ostās!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > sniega_roze 07.05.2015. 00.06

    var jau arī gadīties, ka LV ekonomika balstās uz sīkuzņēmējiem, bet partijas apmaksā lieluzņēmēji…

    0
    0
    Atbildēt

    0

Neticis 06.05.2015. 09.47

Mikrouzņēmuma nodokļa patiesā jēga ir “atbalstīt uzņēmējdarbību mazos uzņēmumos” (tieši ar pēdiņām). Tas, kas īsti likumā ir teikts, nemaina politiķu iespēju lielīties, ka “mēs atbalstām, mums pat ir īpašs likums!”.

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu