Eiropai jāmostas no maldiem, ka attiecības ar Krieviju var uzlabot, iebarojot tai kādu kaimiņu, saka Vaira Vīķe-Freiberga (77), aicinot uz stingru stāju arī Latvijas līderus
Nedaudz piesmakusi balss, bet valoda tieša un doma asa – tāda šajā sarunā par Latvijas drošību un gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir Vaira Vīķe-Freiberga. Viņas apgriezieni ir apbrīnojami. Astoņus gadus pēc prezidentūras beigām amatu saraksts Eiropas un pasaules līmeņa organizācijās garš, darba grafiks Latvijas interešu pārstāvībai blīvs, taču eksprezidente atlicina laiku arī rakstīšanai, top Saules dainu cikla noslēdzošā grāmata un memuāri. Tiekamies vēlā pēcpusdienā, un visu intervijas laiku gar dzīvokļa logiem Brīvības ielā triecas vējš, kura svelpjošā skaņa vēlāk ierakstā izklausās pēc slāpētas trauksmes sirēnas.
Saeima jūnijā ievēlēs prezidentu, ar kuru Latvija sagaidīs valsts proklamēšanas simtgadi. Diemžēl ģeopolitiskā situācija ir bīstama, Krievija sašķobījusi mieru Eiropā. Kāda ir prezidenta galvenā misija šādā situācijā?
Drošība būs viņa vai viņas prioritāte, jo Krievijas rīcība neliecina, ka tās ambīcijas būtu apmierinātas. Prezidents Putins ļoti precīzi kalibrē Rietumu vājumu. Piemēram, sistemātiskie lidojumi gar NATO gaisa telpu Baltijā – iztēlojos, ka viņiem ir precīza karte, cik minūtes un sekundes paiet, kamēr NATO iznīcinātāji spēj pacelties gaisā. Nebrīnītos, ja viņi pat mūsu partnervalstu komandas ir izvērtējuši: kuri reaģē ātrāk, kuri lēnāk. Kalibrēšana notiek ārkārtīgi nopietnā līmenī. Pateicoties augstām naftas cenām, Krievijai ilgi bijis pietiekami naudas, lai paceltu savus bruņotos spēkus no nožēlojama stāvokļa līdz ļoti draudīgam spēkam.
Esat teikusi – ja Latvija nebūtu NATO, mēs bez šaubām būtu nākamais Putina mērķis. Bet ja nu Putina nākamais mērķis ir tieši NATO? Viņš varētu «iet uz visu banku», uzbrukt Baltijai cerībā sagraut aliansi – cik ticams ir šāds scenārijs?
Putins ir cilvēks, kam patīk izplānot visādus scenārijus. Eiropai tiešām ir jāmostas un jāsaprot, ka nevar turpināt kā līdz šim – svēti ticot, ka būsim laipni un mīlīgi ar krieviem, uzmanīsimies viņus neuztraukt un nepazemot, lai tikai paturētu labās attiecības. Iebarosim visu, ko vien prasa – tāda bija Jaltas un Teherānas pieeja [starpvalstu sarunās Otrā pasaules kara laikā]. Tagad grib Krimu – lai ņem! Grib Donbasu – lai ņem! Tādas vēsmas diemžēl joprojām plīvo Eiropā. Bet doma, ka Krieviju var iebarot ar kādu kaimiņu un tad tā liks mieru, ir ļoti naiva un ļoti bīstama. Jo krievi nicina tos, kas pret viņiem ir mīlīgi un naivi, viņi domā, ka tie izrāda vājumu. Rietumnieki to nesaprot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.