Man netrūkst nekā • IR.lv

Man netrūkst nekā

3
Zane Valdmane.
Ieva Alberte

Pirms diviem gadiem Zane Valdmane (38) dzīvoja trūkumā. Tagad viņa atteikusies no pabalstiem un ir laimīga

Zani iepazinām 2012.gada rudenī. Pētījumu centrs Re:Baltica publicēja rakstu sēriju par nevienlīdzību Latvijā. Iemesls – uzskatāmi parādīt, ka Latvija nav nekāds veiksmes stāsts, kā atkopties pēc krīzes. Tolaik pie mums bija lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā, un Zanes ikdienā skaidri bija redzams, ka pabalstu un nodokļu sistēma mūsu valstī ir izdevīga turīgākajiem. Pētījums paveica daudz – valdība pārskatīja nodokļus, Valsts prezidents uzņēmās misiju samazināt nevienlīdzību valstī. Ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, taču – kā tagad klājas Zanei Valdmanei no Saldus, kurai bija jāiztiek ar divarpus latiem dienā?

Siltumā un gaismā

Zani satieku Saldus evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā. Ir brīdis pirms Lieldienām, tāpēc daudz darba un viņa palīdz uzkopšanā. Priecīga, šiverīga un runīga. «Tas taču ir labākais, kas varēja ar mani notikt!» viņa saka, rādot uz mazgājamo birsti. Kalpot Dievam ir pagodinājums. Faktiski Zanes lielākais darbs ir būt noderīgai citiem. Viņa strādā par invalīda asistenti, aukli un turpina mācīt bērnus slidot. Tikusi pie jaunām mājām. Kad baznīca saposta svētkiem un smaržo pēc lilijām, dodamies pie viņas.

Mājas ir Saldus centrā. Virs durvīm ir plāksne, kas ziņo: Svētā Gregora kristīgās misijas centrs. Darbojas no 90.gadiem, tajā mīt gan misionāri, gan bērni dodas uz svētdienas skolu. Par mājām Zane tās gluži saukt nevar, drīzāk pagaidu mītni, kamēr atradīs patstāvīgu dzīvesvietu. Zane ar abiem bērniem – vidusskolnieku Artūru un piecgadīgo Madi – dzīvo divās nelielās istabās. Siltas, gaišas, mājīgas. Veļasmašīna – pagrabstāvā, kur ir sanitārais mezgls, uz dušu un tualeti nav jāiet nekur tālu. «Ja es padomāju, kas bija pirms diviem gadiem… (Zane aizdomājas un skatās pa logu, turēdama abās rokās krūzi kafijas.) Es centos atrast savu vietu un piesaisti. Es vienkārši nespēju tikt ar visu galā. Biju zaudējusi īsto dzīves pavedienu.» Pirms diviem gadiem Zane dzīvoja koka mājā ar krāsns apkuri. Kaimiņi iedzēra un kāvās. Vide bija nomācoša, degradējoša. Mājās nebija ledusskapja un veļasmašīnas, arī dušas vai vannas nebija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu