Mežacūka nav pasakas Trīs sivēntiņi varoņu prototips! Latvijas Dabas muzeja muzejpedagoģe Una Bērziņa Juglas iedzīvotāju iemūžinātos sivēnus sauc par bīstamiem dzīvniekiem un iesaka no pilsētas izraidīt
Mežacūku bari, kurus tik kāri bildējuši rīdzinieki, ir gudri un, pateicoties ilkņiem, pašpārliecināti radījumi. Cūkas saprot – pilsētas teritorijā neviens viņas nemedīs! Šie lielie dzīvnieki (pavasarī dzimis ruksis rudens pusē sasniedz jau 50 kilogramu) ir visēdāji. Pagrauzīs zālīti, apēdīs vabolīti, trāpīsies putnu ligzda – lieliski, sēnes arī der, ar mežacūku ēdienkarti iepazīstina Una Bērziņa. Taču – cik nekaitīgs šis mežinieks ir mums, pilsētniekiem? Bez cūku mēra, kurš nesen plosījās Latvijā, mežacūkai ir arī dažas sliktas rakstura īpašības.
Mežacūka šogad nes gada dzīvnieka kroni. Par tās nešpetno dabu liecina Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Jāņa Ozoliņa sacītais, Dabas muzejā atklājot gada dzīvnieka stendu. Iepriekš, kad gada varonis bija vilks vai lācis, viņš bija ieteicis satikšanās gadījumā mierīgi atkāpties, taču tagad, ieraugot mežacūku, jāņem kājas pār pleciem. Mežacūka tiek saukta par Latvijas bīstamāko dzīvnieku, atzīst arī Bērziņa. Cūku mammas dzīvo kopā ar iepriekšējā gada bērniem, viņas ir tās, kuras aizsargā mazuļus, jo tēvi dzīvo šķirti no ģimenes. Parasti dzīvnieki mēģina izvairīties no cilvēkiem, tāpēc Juglā cūkas manītas tikai naktī, bet pa dienu tās mitinās slēptuvē, speciāliste domā – Šmerļa mežā. Taču, ja cilvēkam nejauši izdodas nonākt pārāk tuvu mežacūkai ar mazuļiem, vai, Bērziņa saka, nedod Dievs, iesprukt starp mammu un bērniem, ruksene agresīvi raidīs cilvēku projām. «Tas var būt bīstami! Mežacūkai nav nodoma cilvēku nomedīt,» viņa skaidro, dzīvnieks bez iemesla, nejūtoties apdraudēts, neuzbruks. Taču, ja mežacūkai liksies, ka cilvēks grib aizskart sivēnus, viņa ar ilkņiem var mesties draudīgo personu apstrādāt. Pastāv arī uzskats, ka mežacūka tikai demonstrē savu agresivitāti – paskrien cilvēka virzienā, lai pabaidītu, taču pārbaudīt to nevajadzētu. Pēdējos gados Bērziņa neatminas letālus iznākumus, taču traumēti cilvēki ir bijuši.
Drīz, aprīļa beigās, nelūgtajām Rīgas viešņām dzims mazuļi, kuri mēnesi dzīvojas slēptā, mammas uzbūvētā midziņā. Pārējā laikā mežacūkai pietiek ar egli, zem kuras zariem paslēpties. Mēnesi pēc dzimšanas mamma ar bērniem, kuri ir mazi un svītraini, dosies pastaigās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.